āmen. bet zini, man arī ir viens baigi foršs draugs, kuram tētis mācītājs un tāpē šis ar tāds ticīgs. bet tas jau viņu nekavēja reiz smīnot noteikt "tagad man būs tāds plāns ar tām meitenēm - savaldzināt un pamest" :) un vispār, tā kā viņš ir smuks+gudrs, garš, ar vēderu kā veļas dēlis un normāliem žurkuļa (nevis peļu) muskulīšiem, tad to izdarīt nebūtu grūti. par laimi viņš ir baigi kautrīgs meiteņu sabiedrībā (ar mani gan nez kāpēc reizēm uzkaujas :D) un neviena trauslā sirds necieta. tas jau, ka cilvēks tam kungam tic, nenozīmē, ka jams kāds ambīlis :) turklāt, šitais kadrs par savu ticību lieki muti nevirina.
bet, ja pareizi uztveru tavu domu, tad tev tieši nepatīk tas, ka tic nevis klusiņām, bet izliek to savā publiskajā dienasgrāmatā? bet vispār, ieteiktu tev ar akmeni nemest, jo kas zina, varbūt vecumdienu marasmā pats katru svētdienu iesi uz baznīcu un mājās pātarus lasīsi aiz gara laika :)

Ticība noteikti nenozīmē ambīlismu. Arī pazīstu normālus cilvēkus, kas tic dievam. Man ne tā ticības paušana pati, bet tas, kā viņa tiek pausta, sķietās tā nevisai sakarīgi un normāli. Ja tic dievam, tas nenozīmē, ka rakstot katrā teikumā jāpiemin dievs. Un tas pārspīlēti uzspēlētais optimisms jau tik tiešām tuvojas ambīlismam. Bet es jau neko. Ja cilvēkam tā labi, lai ir.

vispār man nav iebildumu ne pret vienu reliģiju kā tādu. :)
Tikai man piedūra tas, kā var par to tik pokemoniski izteikties. Vēl jautri bija tas, ka vienam interesēs bija ierakstīts baznīca un blakus DC++, nu gluži vai nozodz un aiziet izlūgties piedošanu no Dieva. :)
Turklāt manas aknas nepanes šīs slavināšanas draudzes- "Jaunais vārds" un taml. Bez tam nedaudz zinu par to, kas lv baznīcām ir apakšā, tāpēc patreiz dzirdot visus šos stāstus par piedošanu, Dieva mīlestību utt utc gribas vemt.