Comments: |
| From: | ib |
Date: | 13. Maijs 2005 - 17:49 |
---|
| | | (Link) |
|
njaaa.diez ko patiikami laikam nav. man gan joprojaam nav saprotams, ja Tu iekaap un uzreiz gaazies zemee, kuraa briidii juus fotografee durviim atveroties? bet sapnim jau laikam loģiku prasiit nav ko :)
nu... nē... lidoju ar liftu, bet tas šoreiz nenogāzās. to tak varēja saprast :P un ar liftu parasti nekad uzreiz negāžas, bet kādu laiku brauc augšup un tad viss trūkst un maucas lejā. šoreiz viss bija okej, bet lifts rāvās un bija nedroši. un tā bija vispār pirmā reize, kad es braucu liftā ar vēl kādu cilvēku. neatceros citas reizes, kad nebūtu braucis viens. nja. kaut kā tā. nesakarīgi. nesaprotami. bezcerīgi.
tas ir kaut kadas tavas bailes. domaju, tas, ka redzi so sapni atkartoti. es pat varetu sniegt pasrocigu diletantisku psihoskaidrojumu shim sapnim, bet nezinu cik tas butu jedzigi. jo, skiet, ka musdienu cilveka sapni jau vairs nav izskaidrojami. pasaule ir parak sarezgita. nav ta ka Junga laikos ;)
bailes... bailes - no kā?
ja jau kads to zinatu, bailes vispar medz but loti iracionalas un izpludushas. biezi vien ar neko konkretu nesaistitas.
bailes bez pamata nav. kaut kas biedē. tiešām, dažreiz nevar saprast, kas tas ir. tas ir kas vispārīgs. un jo vairāk tas nāk līdzi, jo nesaprotamāk kļūst, tajā pat laikā - tik pieņemami, ka patiesībā savādāk nemaz nevēlētos būt. nu man vismaz kaut kā tā ir. un es nemaz necenšos mainīties, jo tam nav jēgas - to nevar. var mainīt tikai uzvedību. ne citu. | |