vienna

sapnī atkal lidoju ar liftu. tātad kādi divi mēneši jau atkal ir pagājuši - tas ir aptuvens laika intervāls, kad man šie sapņi atkārtojas. un parasti beidzas letāli - ar nomaukšanos lifta kabīnē no augstuma. šoreiz viss bija mierīgi, lai gan atceros, kad kāpu liftā, man bija bail - man nekad negribas braukt ar liftu, bet es tomēr vienmēr iekāpju. šoreiz bija liels lifts, iekšā pelēka metāla konstrukcija, liels spogulis, sarkans tepiķis. es braucu kopā ar valsts prezidentes preses sekretāri. nezinu, ko mēs darījām un kur mēs braucām, bet mēs sarunājāmies. un tad bija paparaci, kuri sēdēja ārpusē pie lifta druvīm un fotografēja uzreiz, tiklīdz atvērās lifta durvis. apžilbu. neko vairāk neatceros.