80-to gadu pats pats sākums - the best hardcore in new york!!!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ar to tu domā beastie boys?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Beastie Boys pirmā plate ir Some Old Bullshit : 1981. gadā iznāca pirmais variants, tad 1983. gadā izdeva krietni niknākā devā, bet cd formātā izdeva kaut kādos 90-to gadu sākumā. tur vienā pusē ir tikai hardcore/punk, otrajā ir pirmie triki ar platēm ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

njām. es no viņiem esmu noklausījies laikam ill ...something un... vēl kaut ko. karoče 2 albūmus.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

pēdējais ir diezgan liels crap. nello,nasty gan ir diezgan labs, bet man jau šķiet, ka check your head un ill communication vienmēr paliks tie labākie. mūsdienās joprojām tos pērk un cildina, bet ja kāds šodien ierakstītu šādu plati, viņš diez ko populārs nekļūtu, jo tādu pārdot miljonos nesanāktu //

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu katrai mūzikai ir savs laiks, protams. ir ļoti maz tomēr tādu, kas ir ārpus laika.

kaut gan šodien kā reizi par to aizdomājos klausoties Hermans Hermits - brīžam ļoti līdzīgs skanējums kā The Beatles, bet viņi nav The Beatles. tb pārdošanas un slavenības ziņā - un kapēc?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tas, kas notiek britu mūzikā un pēdējos pāris gadus arī štatos, visam pamatā ir tas smagnējais vienkāršums, kas dominēja 60-to/70-to gadu mijā. ietekmes no tiem laikiem, tikai mūsdienās viss skan savādāk.

kā tajā senajā teicienā: "viss jaunais ir labi aizmirsts vecais" / to varētu atttiecināt uz paaudžu maiņu, jo patiesībā nekas nav labi aizmirsts, ir tikai piemirsies.

manuprāt viens no ģeniālākajiem ir jack white [white stripes] - viņš ir ģeniāls savā muzikālajā izpratnē un visātajā milzu materiālā, ko izkodis cauri. ja ieklausās white stripes dziļi niansēti, jūt, cik ļoti nāk laukā blūza tendences, bet tas viss savīts dažādiem žanriem. kad pirmo reizi vispār klausījos white stripes, man likās, ka šams reāli ietekmējies no CREAM - šī grupa, šķiet, ir un paliks labākā, kāda bijusi Erika Kleptona ziņā. protams, Derek & The Dominos ar savu vienīgo plati ar spārdošo visu laiku superhītu Layla ir mazs izņēmums, tāpat kā citi. šodien pat klausījos šķiet Eric Clapton labāko solo plati Slowhand [1977. gads]. du ju nou?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

cmn - no Clapton esmu klausījies pāris hitu izlases, kas gan man ir ļoti patikušas, bet dziļāk racis nekad neesmu un drošvien arī nerakšu, jo neesmu racējs. laikam jau pārāk liels pop kultūras bērns.

tāpat arī white stripes esmu noklausījies laikam vienu albūmu vienu reizi un sapratis, ka nedarīšu to vairak nekad. drošvien tā paša iemesla dēļ, ka to mūziku neuztveru, neizprotu.

bet par to vienkāršo smagnējumu gan gribās piekrist.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu tas ir nosacīti vienkāršs skanējums. patiesībā lieli meistari to pārvērš lielā aizrautībā. jack white ir spilgts [ja ne spilgtākais] piemērs. vai domā, ka tāpat vien white stripes visi albumi ir novērtēti ar augstāko atzinību? tieši muzikālās izpratnes ziņā. viss uz viena studijas miķīša. tīrs.

the cure savu pēdējo plati, kas noslēdza triloģiju seno triloģiju, ir ierakstīts visiem kopā studijā, virnreizēji, nevis katram individuāli. šodien tā ir kļuvusi par tādu kā klaju modes lietu, un tas jau man sāk besīt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu tapēc jau es saku, ka white stripes ir kaut kur par tālu priekš manis.

un viss, kas skaitās forši, kādreiz kļūst par modes lietu. tāds liktenis foršām lietām, jo visi taču grib būt forši besī tas tevi vai nē :)

(Reply to this) (Parent)