|
12. Jan 2006|18:14 |
tas, kas notiek britu mūzikā un pēdējos pāris gadus arī štatos, visam pamatā ir tas smagnējais vienkāršums, kas dominēja 60-to/70-to gadu mijā. ietekmes no tiem laikiem, tikai mūsdienās viss skan savādāk.
kā tajā senajā teicienā: "viss jaunais ir labi aizmirsts vecais" / to varētu atttiecināt uz paaudžu maiņu, jo patiesībā nekas nav labi aizmirsts, ir tikai piemirsies.
manuprāt viens no ģeniālākajiem ir jack white [white stripes] - viņš ir ģeniāls savā muzikālajā izpratnē un visātajā milzu materiālā, ko izkodis cauri. ja ieklausās white stripes dziļi niansēti, jūt, cik ļoti nāk laukā blūza tendences, bet tas viss savīts dažādiem žanriem. kad pirmo reizi vispār klausījos white stripes, man likās, ka šams reāli ietekmējies no CREAM - šī grupa, šķiet, ir un paliks labākā, kāda bijusi Erika Kleptona ziņā. protams, Derek & The Dominos ar savu vienīgo plati ar spārdošo visu laiku superhītu Layla ir mazs izņēmums, tāpat kā citi. šodien pat klausījos šķiet Eric Clapton labāko solo plati Slowhand [1977. gads]. du ju nou? |
|