Cibas Galaktiskais Retorikas Čempionāts' Journal
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]

Thursday, August 29th, 2013

    Time Event
    6:06a
    Labrīt.

    Arēnā iziet Māra ‘Kulaks’ pret Ibrahimu ‘Līko Mēli’. Viņu darba tēma Kafejnīcā zagtas karotītes.

    Darbi jāiesūta līdz 1dienas 6iem rītā.
    Patīkamu dienu, Cibiņi.
    6:08a
    Sīvā cīņā, iepriekšējā raundā, uzvaru izcīna Daumants 'Piens'. Malacis!
    6:10a
    Arnoldas 'Sarkanā Priede'
    Gaļas mētelītis

    Pociema gaļas pārstrādes uzņēmumā tā bija pierasta lieta - piektdienas vakaros atzīmēt vairāku simtu dzīvnieku nāves, kuras tikušas izraisītas visas nedēļas laikā, padusē iespraužot īpašus elektrodus uz izlaižot cauri nolemtā dzīvnieka ķermenim ļoti daudz elektrības. Atzīmēšana notika ne tikai darba žurnālā ar cipariņiem pie ailītēm "KG" un "GB", bet arī ar rituālu dzīvības ūdens iepildīšanu soda izpildītāju un citu iesaistīto personu ķermeņos. Parasti dzīvības ūdens tika sagādāts no tuvējā veikala Sporta ielā. Ar vienu lielo, balto un diviem Vanagiem pietika gan abiem dzīvnieku slepkavām, gan viņu brigadierim, kas parasti organizēja gaļas satiksmi uzņēmumā, gan uzskaitvedei Ņinai, kura parasti cēla tikai vienu reizi, kā sacīt - dvēseles attīrīšanai. Ņina nebija nekāda vecā ķotuška, tā bija jauna, ieapaļīga sieviete, kurai šķiet dzīvē nebija tā līdz galam paveicies, un tā vietā, lai deldētu kādas bankas Personāla daļas darbinieku krēslu un kaitinātu ar saviem muļķīgajiem jautājumiem IT departamenta puišis, viņa atradās šajā likteņa nolemtajā kautuvē, telpā, kurā itin labi varēja dzirdēt, kā skaitlis "12" pārvēršanas par skaitli "13" ailītē pretim atzīmei "GB". Atzīsiet, nav viegli nodarboties ar grāmatvedību, kad no blakus telpas ik pa laikam kāds iekviecas kā cūka, kurai ticis iebliezts ar cirvi pa pieri...


    Bija diezgan ilgs laiks pagājis, kopš Ņina tā pa īstam bija lietojusi spirtotos dzērienus, tas nebija viņai raksturīgi, tomēr šajā drēgnajā rudens dienā likās, ka katrs iemestais malks viņas ķermenī ienes arvien vairāk siltuma un dzīvības - vaigi palika sārtāki, valoda atraisījās, un viņa sajutās, kā būtu pasaules notikumu centrā...


    Bez šaubām, tas ir diezgan prognozējami, ka stāsts varētu beigties ar veselīgu kniebienu, Ņinas ķermenim labsajūtā trīcot stingrajās gaļas izcirtēja Oļega rokās, taču ne šoreiz. Stāsta morāle - vienmēr nēsājiet līdzi prezervatīvus un nekādā gadījumā tā neesamības gadījumā nepiedāvājiet to aizvietot ar aizsietu cūkas zarnu mīļi to nodēvējot par "gaļas mētelīti". =)
    6:11a
    Vilmu 'Hipstermāksla'
    Gaļas mētelītis


    - Nu, bet tu saproti, runa iet par ķermeni, ja, par sievietes ķermeni, par to, kā tas tiek depersonificēts un seksualizēts. Un tādēļ arī visas tās prasības, jo nevar jau tā būt, ka visas būs vienādas, vai ne? Nu, tā vienkārši nav, par to iet runa. Jūs, vīrieši, arī nevarat visi būt vienādi, un es taču to saprotu, es nesaku, ka visi jūs esat cūkas, es tā nekad nesaku! Es vienmēr saku, ka katrs ir unikāls. Saproti?
    - Mhm.
    - Nu, lūk, un tad, kad es eju pa ielu, vai arī, jā, arī sēžu tepat, un, ja es tagad ietu dejot, tad daudzi mani sāktu uzreiz seksualizēt, un es to zinu, es to jūtu ikdienā. Okei, es nenoliegšu, ka man patīk, ja es patīku, par to neiet runa, bet, redzi, ja es eju pa dienu pa ielu, un uz mani skatās ar tādām acīm, tad man tas vairs nepatīk. Nu, saproti, tas ir ķermenis, tas ir tikai ķermenis, kādēļ tam jāpievērš tāda uzmanība, ja? Saproti?
    - Jā, es saprotu.
    - Protams, ka tu to nevari saprast, tu esi vīrietis, tevi tas neskar, taču-
    - Kādēļ tu domā, ka neskar?
    - Nu, neskar taču, es taču, labi, mēs, sievietes, arī vērtējam vīriešus, un arī viņu izskatu, taču mēs to darām citādāk, civilizētāk, ne jau tikai ķermeni, saproti-
    - Paklau, es jau tev teicu, ka es to ļoti labi saprotu, kādēļ tu teici, ka es nevaru saprast? Ka mani neskar?
    - Jo tas ir citādāk, saproti, tavs ķermenis ikdienā netiek depersonificēts, jo tas ir briesmīgi, es to ikdienā jūtu-
    - Paklau, sniegārsliņ-
    - Ko?
    - Paklau, sniegpārsliņ, es-
    - Kā tu mani nosauci?!
    - Par sniegpārsliņu. Es tevi nosaucu par sniegpārsliņu.
    - Un nahuj? Nahuj tu mani tā sauc, ko? Saproti,-
    - Es saprotu, bļin, es visu to saprotu, es visu to saprotu labāk par tevi, mīļo cilvēk!
    - Paklau, es esmu sieviete, ja, runa iet par to, ka es esmu sieviete, bet tu esi vīrietis. Un es studēju, un tā ir mana tēma, tu no tā neko nesaproti, un tu arī nekad nesapratīsi!
    - Es negribēju tevi aizvainot. Piedod, ka pacēlu balsi. Tas bija pārāk agresīvi, pied-
    - Jā, jā, tieši tā, jūs, vīrieši, jūs vienmēr gribat visu risināt ar agresiju, un tāpēc arī ir kari, tas ir vienīgais iemesls, tāpēc-
    - Vienīgais? Okei, tas bija par daudz, es eju pīpēt.
    - Ko? Bļad, ej tak dirst!
    - - -
    - Paklau, Maija?
    - Ko.
    - Maija. Piedod, ka es tā aizsvilos, piedod. Piedod, ņem, lūdzu, es tev nopirku vēl vienu kokču.
    - Hahhhaha, vai tev atkal prasīja dokumentus?
    - Nē, šoreiz nē, neprasīja.
    - Nu, okei, paldies. - - - Garšīgs. :)
    - Mhm.
    - - -
    - Bet zini, es tā padomāju, ja runa iet par ķermeni, tad jā, tad tu arī nedaudz saproti, jo tu jau vēl esi tāds puika, tev pat vēl pasi prasa, kad pērc alko, nu tādēļ arī tu vari nedaudz saprast, ka tevi vēl neuzskata par īstu vīrieti, jā, tas itkā nav forši. Bet tu zini, ka tev pāries, taču mums, sievietēm, šis ķermenis vienmēr noteiks situāciju, ka mūs tā vienmēr uztvers, un mēs tur neko nevaram darīt, ja, mūs neuztvers par vienlīdzīgām, nekad, mūs vienmēr, vienmēr, deperso..sonifiticēs, saproti? Par to iet runa.
    - Paklau, Maija, man prieks, ka tu savā vecumā jau sāc interesēties-
    - Vecums nav arguments, Raivi, Raivi, tu arī esi jauns, tev jāsaprot, ka vecums nav arguments.
    - Mīļo cilvēk, es tak to saprotu, es tikai gribēju teikt, ka tev vēl daudz jāmācās, jo tēmas, par kurām tu runā, nav vienmēr tik, emmm, vienkāršas. Tādā ziņā, ka, pirmkārt, ļoti svarīga ir, piemēram, jēdzienu izpratne, tas ir svarīgi.
    - Piemēram?
    - Piemēram, jā, šis ir viens no labākajiem jautājumiem, malacis, Maija.
    - Avvvvvv, nu paldies, klau, vēl vienu kokču?
    - Jā. Jā, protams! Ejam uz bāru, ja?
    - Ja!
    - Nu, lūk. Piemēram. Kas ir ķermenis? Tās ir gara robežas, konkrētā gara konkrētās robežas. Un tās ierobežo. Pamatā, tas ir kaut kas bioloģiski determinēts. To nevar mainīt ar nekādu teoriju, to nevar pārveidot ar ticību, un gars var aizbēgt no sava ķermeņa lielākoties tikai vienā veidā - caur pašnāvību. Taču tas neko nemaina šīs pasaules uztverē par konkrēto garu, kurš gandrīz vienmer tiek identificēts ar ķermeni, vai ne?
    - Rinda!
    - Hm?
    - Tava rinda, Raivi, bārmenis tev prasa!
    - Lūdzu, vienu pina kolada un ... arī vienu, nu, divus pina kolada. Jā. Maija, pie kā es paliku?
    - Pie tā, ka tu mētā baigi gudro tagad, nu jā, ka jau parasti vīrieši!
    - Nē, es nemētāju, nē, es runāju par ķermeni, par ķermeni kā gara definīciju, kas tik bieži ir neatbilstoša, taču sabiedrīb-
    - Ai, izbeidz! Man sāk apnikt.
    - Tu pati uzsāki šo tēmu.
    - Jā, bet tu to visu pagriez pa savam, tu vispār neklausījies, runa gāja par sievietes ķermeni.
    - Un kādēļ gan ne par jebkuru ķermeni? Kāpēc tikai sievietes? Kāpēc tikai tavu!? Sasodīts, tu tomēr esi sniegpārsliņa!
    - Kāda huja pēc es esmu sniegpārsliņa?
    - Jo tikpat unikāla. Kā jebkura.
    - Nah..Ko?
    - Tu esi tikpat unikāla kā jebkurš no mums, tāpat kā ikviena sniegpārsliņa.
    - Ai, tu vienkārši esi kārtējais pimpis, vari atpisties.
    - Cik ironiski.
    - A, redzi, nevienu brīdi runa negāja ironiski, a tu, a? Es tak teicu, pimpis.
    - Tas, ka tu sauc mani par pimpi - tas ir ironiski.
    - Nebija vis, tā bija fakta konstatācija, ja? Zini-
    - Maija, pauklausies, lūdzu, nu lūdzu, paklausies. Tā. Pirmkārt. Runa ir, nevis iet, runa nekur neiet. Un neboli acis! Otrkārt, tu piesauc feminisma idejas, bet tai pat laikā gribi, lai es tev visu vakaru uzsaucu. Diezgan liekulīgi, ne? Trešk-
    - Es esmu sieviete, es-
    - Tas nav arguments, apklusti un paklausies, ja gribi kaut ko iemācīties.
    - Mācīties? No tevis? Da tu neesi vecāks par mani, da tev vispār, tev ir 18? Tev bārda neaug, tev pie bāra prasa pasi!
    - Man ir 32. Nopietni. Es zinu, jā, neboli acis. Tieši tādēļ es labprāt iesaistījos runāt ar tevi par ķermeni un to, kā-
    - Ai, nu nedirs, hahhhhahhah, tu esi totāls sīkais, da vispār, es varu derēt, ka tev tā apliecība vispār ir viltota, tā nav īsta!
    - ...
    - ...
    - Tur tev taisnība. Mana studenta apliecība ir viltojums.
    - Ha, ko es teicu!
    - Taču, man patiešam ir 32 gadi.
    - Tad nahuj neuzrādīt bārmenim pasi? Ai, tu esi tāds bulšits, tāāāds buuulšiiiits.
    - Es negribu uzrādīt pasi, jo manā pasē es neesmu Raivis. Es pasē vēl esmu Ingūna.
    - ?
    - Jā, es esmu transpersona. Man ir 32, es izeju hormonu terapijas kursu, un es krāju naudu pēdējai operācijai. Un tu pati gribēji runāt par ķermeni kā dzimuma sociālās lomas determinētāju, tātad?
    - ... Tu nopietni? Vai tu neesi pipelē totālā?
    - Es nopietni. Un nē, es neesmu pipelē. Vēl.
    - Tu esi frīks kaukāds.
    - Frīks? Tiešām?
    - Frīks. Totāls.
    - Paldies par sapratni, paldies. Kur izkūp tavas feminisma idejas, zini, līdztiesība? Kur tava izpratn-
    - Ai, da nedirs, tu vienkārši esi kārtējais pimpis! Atpisies!
    - Paldies! FakiNG!!! IRONISKI!
    6:13a
    Dzintars 'Dzintars'
    Viscilvēcīgākais jenots uz zemes

    Redz, ar tiem dzīvniekiem ir savādi.

    Ja jārunā par rakūniem, man nāk prātā šis video.
    http://www.youtube.com/watch?v=hHN-f6xTzsY


    Bet es negribu. Kāds sakars? Tikpat labi varētu rakstīt par to, ka Parisa Hiltone vairs nesniedz anālo baudu vīriešiem. Nu nav tas aktuāli. Tas ir kaut kur tālu prom, kaut kur, kur es neesmu.

    Vot kaķi, par tiem gan varu uzrakstīt. Es gribēju arī pievienot video par kaķi, bet tas ubļudaks bija notinies. Protams, kad jāmīž izmazgātās tupelēs, tad var ielīst 2. stāva balkonā. Pec tam sēž otrā pusē un tupi blenž virsū. Nu nav jau tā, ka viņš būtu piekārnījs kaut ko, bet tāpat. Tas tupais skatiens, kad atver balkona durvis. Tu viņam ko saki, bet tajās tizlajās acīs var redzēt, ka viņam viss ir pie kājas. Skatās kā bokseris vecumdienās - trulu skatienu. Naher tos kaķus. Kaut viņus jenoti saplosītu.

    Jā, jā, kaķīši ir forši, protams.

    6:14a
    Kintija 'Boļševiks'
    Viscilvēcīgākais jenots uz Zemes.

    Parastais jenots.

    Jenots ir neliels dzīvnieks ar masīvu ķermeņa uzbūvi un salīdzinoši īsām kājām. Tēviņi ir lielāki par mātītēm. Jenots spēj nostāties uz pakaļkājām, kamēr ar priekšķepām tas pārbauda vai manipulē ar dažādiem priekšmetiem. Tā kā tā kājas, salīdzinot ar ķermeni, ir īsas, tas nespēj ātri skriet vai tālu lēkt. Tas labi kāpj kokā un, neskatoties uz savu masīvo augumu, spēj nokāpt no koka ar galvu uz leju. Jenots labi peld tas var atrasties ūdenī stundām ilgi. Jenota ķepām ir 5 pirksti. Kādreiz pastāvēja uzskats, ka jenots ir vientuļnieks, tomēr 1990. gadu pētījumos noskaidrojās, ka starp jenotiem pastāv specifiskas sociālas attiecības. Radniecīgas mātītes, lai arī katra dzīvo atsevišķi, tomēr dzīvo vienā, kopīgā teritorijā, un reizēm mēdz satikties iemīļotās barošanās vai atpūtas vietās. Neradniecīgi tēviņi bieži apvienojas vientuļo tēviņu kopienā, lai riesta laikā kopīgi aizsargātu iespējamo pārošanās teritoriju pret nepazīstamiem tēviņiem. Jenoti ārpus riesta laika, ja barības resursi ir pietiekami, nav agresīvi un centīgi robežu sargātāji. Tie mēdz satikties, lai kopīgi ēstu, pagulētu un paspēlētos.
    Ar jenotiem ir veikti tikai daži zinātniski eksperimenti, lai noskaidrotu to ineteliģenci un spēju mācīties. Jenotu lielā priekšrocība ir tauste. Zinātnieks H.B. Deiviss 1908. gadā pārbaudot jenotu inteliģenci, veica eksperimentu ar 13 sarežģītām atslēgām, no kurām jenots spēja atvērt 11, un visas atslēgas jenots atvēra ar mazāk kā 10 mēģinājumiem. Pēc tam, kad jenots bija apguvis atslēgu, viņš spēja šo pašu atslēgu atvērt arī tad, ja tā bija apgriezta kājām gaisā. Deiviss nonāca pie secinājuma, ka jenots spēj aptvert un izprast atslēgas mehānisma abstraktos principus.

    Viscilvēcīgākais jenots uz Zemes.
    Laboratorijā atkal valdīja bardaks. Pirmkārt bija izmukuši vēža truši un kniebās pa stūriem, otrkārt veselā masaliņu pele bija apēdusi slimo un, visticamāk, saslimusi pati, treškārt apkopēja bija atstājusi vaļā durvis un no koridora varēja dzirdēt, ka apsargs klausās popmūziku un nebalsīgā basā dungo līdzi Rijannas dziesmai. Tas viss ļoti satrauca jenotēnu. It īpaši mūzika. Kādas divas nedēļas atpakaļ viņš, no augstākā gara apgaismots, ieguva saprātu. No sākuma viņš to mēģināja paziņot cilvēkiem, bet jenotēna rīklīte izdeva tikai 13 skaņas un tās neklausīja un neveidojās cilvēku valodā. Toties viņš visu saprata. Tagad viņš bija iecēlis sevi par visas šīs zvēru karaļvalsts koordinatoru, bet citi zvēri viņu vienkārši neklausīja.
    "Tas tāpēc, ka Tu pats izskaties pēc bandīta," jenotēns pateica sev un pavisam saskuma. Pakasīja purniņu. Atnāca kaķis un, saritinājies blakus, sāka murrāt. Palika mazliet labāk.
    6:16a
    Balsošanaaaaah 1
    Arnolds 'Sarkanā Priede' pret Vilmu 'Hipstermākslu'

    Balso par labāko pie šī posta rakstot sava favorītdarba autora segvārdu.
    Balsošana notiek līdz pirmdienas 6iem rītā.
    6:19a
    Balsošanaaaaah 2

    Balso par labāko pie šī posta rakstot sava favorītdarba autora segvārdu.
    Balsošana notiek līdz pirmdienas 6iem rītā.

    << Previous Day 2013/08/29
    [Calendar]
    Next Day >>

About Sviesta Ciba