Cibas Galaktiskais Retorikas Čempionāts' Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Tuesday, November 2nd, 2010
| Time |
Event |
| 12:44p |
Ventilators 2010. Getliņu atkritumu poligons Ar Getliņiem klātienē iepazinos pirms nu jau vairāk kā pieciem gadiem. Ierados tur agrā pēcpusdienā mantām aizkrautā pikapā, klausoties Veilonu Dženingsu, apņēmies atbrīvoties no savas iedzīves un beidzot kļūt pa īstam brīvs. Biju pirmajā psihedēlijas plaukumā, acis tā vien spīdēja un sirds gribēja lidot līdzi visiem vējiem. Izbraucis caurlaidi, piestāju netālu no vecajiem atkritumu laukiem, lai izpētītu apkārtni. Bija gan jau maijs, taču bez mēteļa joprojām nebija prāta darbs līst ārā no mašīnas. Droši vien tapēc nemanīju arī gaidīto bomžu baru. Šur un tur tālumā gan kustējās bezkrāsaini tēli, taču neviens man nepiesējās, it kā nebūtu nemaz ievērojuši pārmaiņu ainavā. Atgaiņādamies no nelabuma sajūtas, kuru novērojums bija man uzdzinis, devos izmest nelielu riņķi - sāku uzmanīgi kāpelēt pāri izjukušajām elektroierīcēm un puspuvušajām sandalēm, meklēdams piemērotu vietu visām tām grāmatām, diskiem un aprakstītajām lapām, kas manu prātu pēdējās nedēļās vilka uz leju kā fakins karakuģa enkurs. Zināju, ka tieši šeit tām ir īstā vieta.
Zeme bija purvaina, kājas grima gan tajā, gan apkārtējos sūdos, tomēr es neatlaidos - neilgi pēc gājiena sākuma biju pamanījis tādu kā atkritumu totēmstabu, kas no vienas puses izskatījās mazliet pēc sivēna, bet no otras - pēc suņuka. Apstājos dažus soļus pirms tā, nopētīju vietu, atzinu to par labu esam un apgriezos, lai dotos atpakaļ. Šķiet, nenogāju ne pārdesmit metru kā izdzirdēju klusu dziedāšanu. Vārdi skanēja izstiepti un apslāpēti, un dziesmu nespēju atpazīt, bet tobrīd tas man arī nebija prātā. Palūkojies pāri plecam, pamanīju kaut ko neaizmirstami neiespējamu: starp atkritumu pļaviņām un uzkalniem lēnām gāja - gandrīz vai slīdēja - kails vīrietis pinkainiem matiem līdz pleciem, smaidīgs un brīvs, un tīrs kā jaunavas spoks. Sastindzis skatījos uz viņa augšup vērstajām acīm, iesārtajām rētu švīkām uz ķermeņa un ķermenim pieplakušajām ģenitālijām, kamēr vīrietis kāpa pa atkritumu bundžu un vecu ķeblīšu pauguriem uz mākoņos ielīdušās saules pusi.
Atzīšos, ka tobrīd gribēju pievienoties viņam. Mani bija pārņēmusi vēlme nomest kreklu, bikses un kurpes, iet līdzi tam poligona eņģelim. Es arī gribēju slīdēt pāri sūdu jūrai, pacelties virs atkritumu pasaules. Pat paspēru pāris soļus uz viņa pusi un sāku pogāt vaļā mēteli, taču nekur tālāk netiku. Gandrīz palēninājumā redzēju kā rokas izlien no zemes kā tārpi pie vīrieša kājām, sagrābj tās, ielaiž nagus viņa miesā un novelk zemē.
Kad kājas man atkal paklausīja, es aizklumpačāju atpakaļ pie pikapa un ierāpos tajā, iedarbināju motoru un laidos nahuj projām. Kaut kam tādam es nebiju gatavs. Tad jau labāk piekraut māju līdz ūkai ar pagātni un noslīkt tajā.
Atpakaļceļā man nelika mierā arī vēlme pastāstīt par redzēto. Tāpēc pēc pāris dienu meklējumiem pieregojos klabā un kļuvu par cibiņu. Tāpēc, manuprāt, Getliņi ir jāliek mierā - diez vai tik drīz radīsies kāda labāka jauno cibotāju ražotne. | | 1:08p |
quasi: Buržuāzija BuržuāzijaTerminu "buržuāzija" man palīdz saprast lietotājs odziņa savā konspektā vienā no tiem interneta pārspiedēju-plaģiātu veicinošajiem portāliem (Pasvītrojums mans - aut.) Termins buržuāzija cēlies no franču vārda bourgeoisie, kā viduslaikos dēvēja pilsētas – burgas - iedzīvotājus. Tomēr vēsturiskās attīstības procesā šā termina sākotnējā nozīme mainījās. To sāka attiecināt uz jauno ļaužu šķiru, kurai piederēja naudas bagātības un ražošanas līdzekļi, un kura nodarbināja un izmantoja algotus strādniekus. Buržuāzijas šķira veidojās ilgstoši un no dažādiem iedzīvotāju sociālajiem slāņiem.
Jaunā buržuāzijas šķira bija progresīva. Tā aizstāvēja visu jauno, kas tai pavēra iespējas tikt pie bagātības vai augstiem amatiem. Lai gan ekonomiskā ziņā buržuāzija bija stipra, politiski tā bija beztiesīga. Buržuāzija prasīja atcelt kārtu atšķirības, nodrošināt privātā īpašuma un personas aizsardzību. Tāpēc buržuāzija gatavojās cīņai par savām tiesībām.Pirmā nodaļa: Buržuāzija un sekssŅemot vērā, ka buržuāzijai bija daudz naudas, un nācās nodarbināt strādniekus, tad nekam īpaši citam vairs viņu dzīvē, acīmredzot vietas nepalika. Nodaļas nosaukumu liku ar vienu vienīgu seklu domu, ka tas piesaista uzmanību. :DDD LOL. Es nezinu, vai buržuāzijai bez seksa ar eskortmeitenēm bija īsta mīlestība. Ja jau viņi vairojās, tad kaut kāda shēma tur bija. Būtu jāpapēta, vai viņu skaits faktiski kļuva lielāks ar laika plūdumu? Vai tādā gadījumā skaita pieaugums notika uz jau dzimušo cilvēku rēķina, kuri pievērsās šādam dzīvesveidam, vai arī tur bija reāla dinastiju pārmantošana? Otrā nodaļa: Ieliec sevi buržuja kurpēsVai Tu, lasītāj, kādreiz esi iztēlojies sevi viduslaiku buržuāzijas lomā? Labi, es aizšāvu grāvī ar periodu, jo šie dzīvoja orientējoši ap 18.gadsimtu (odziņas konspektā minēts jau 16.gs.), kas vairs nav viduslaiki. Ja tā padomā, tad buržuāzija bija kapitālisma sākums lielajā pasaulē; nu, labi, Eiropā. Bet nez vai citur pasaulē bija tik attīstīta dzīve kā Eiropā. Ja es būtu izlasījis "Aizliegtā vēsture", tad mans skats uz šo būtu plašāks. Visas Atlantīdas utt. Ziniet, buržuāzijai ir ļoti cieša izcelsmes saikne ar Franciju. Viņiem ir kaut kāda loma arī Franču revolūcijā (1789-1799). Vispār Francijas vēsturē ir ļoti daudz notikumu-izmaiņu. Acīmredzot teikt "revolūcijas" būtu par skaļu. Trešā nodaļa: SecinājumiPrincipā buržuji bija materiālisti. Man viņi izraisa antipātijas. Though (angļu val - taču, aut.piezīme), man ir zināma intriga papētīt par šo nožēlojamo (Viktora Igo darbs "Nožēlojamie" (Les miserables - franču val.) ir par viņiem?! man uz brīdi šķita, ka tas bija "Les autres", bet tas darbs ir "Pamestie") dzīvi mazliet vairāk. Bāc, ja es būtu meitene, man biksītes kļūtu miklas, cik ļoti sagribējās izlasīt Les miserables. Dritvaikociņ pilnīgi! :D Āāāāā! Bet, tātad, buržuji ir pretīgi! Varu savu uzskatu pamatot. Kā rakstīts wikipēdijā ( http://en.wikipedia.org/wiki/Bourgeoisie), tad buržujus raksturo emocionālo un seksuālo vēlmju apspiešana. Rakstot pirmo nodaļu, nebiju veicis šo izpēti, tāpēc tagad prasītos to dzēst un sākt ar šo vietu. Bet kaut kā žēl darbu palaist vējā. Tas taču ir normāli, ka cilvēkam ir dažādas vajadzības. Es nesaprotu, kāpēc teim stulbajiem buržuāzijas pārstāvjiem vispār deva tiesības. Lai gan, njā, visi cilvēki ir vienlīdzīgi. Un tomēr, es atzīstu buržuāzijas nozīmi tajā, ka arī no sliktiem piemēriem var mācīties. Tas ir, viņi ir sliktais paraugs, par to, kādi ir nožēlojami cilvēki un kādiem nevajadzētu būt. Kāpēc jāapspiež dabiskais cilvēkā?1!viensviensviens!? Current Music: Sash! - Stay | | 3:21p |
| | 10:49p |
Death metal saskatu liidziibas ar Latvijas kapu kultuuru. Vienalga vai par naavi dzied vai ar pukjeem apstaada tuvinieku kapu kopinjas bail no naaves ir visiem. Death metal, neskatoties uz savu visai skarbo formu, es redzu kaa meegjinaajumu pieradinaat to, kas nav pieradinaams. Gluzhi veltiigi. Nekaada dziedaashana (vai ruukshana, seekshana, kleposhana un gaargshana) par naavi vinju patiikamaaku nepadariis... | | 11:49p |
Tātad „Death Metal”. „Death” un „Metal”. Ko gan man izsaka šie divi vārdi? Death ir nāve, beikc un pagalam. Nu tur viss ir skaidrs. Metal var būt ķīmiskais elements, bleķa gabals un mūzikas novirziens. Abu vārdu kombinācija ir "nāvīgs metāls" (nu tur kāds dabon pa pieri ar kaut ko metālisku un ir pagalam) vai arī metāliskās mūzikas novirziens, kas radies ap 1980-tajiem gadiem. Pieļauju, ka otrais variants ir sabiedrībai saprotamāks, un pie tā tad arī paliksim un paanalizēsim sīkāk. Varu pastāstīt, ka ar Death Metālu sāku iepazīties kādu 10-12 gadu vecumā. Tobiš neilgi pēc novirziena parādīšanās – ap 87. – 90. gadu. Mans brālēns ap to laiku atradās tajā vecumā, kad vajag stilot un klausīties viskrutāko mūziku. Death Metal tajā vecumā man nozīmēja „zāģi” aiz aizvērtām durvīm, visādus plakātus, viskautkur sazīmētus vārdus „Death” ar izkapti t vietā. Un kad pavērās durvis, tad tapa redzama bardacīga tīņa istabas ainava, ko daļēji apslēpa zili pīpju dūmi, ar sveci un ģipša galvaskausu centrā. Starp citu, par galvaskausu ir atsevišķs stāsts. Brālēna suns to uztvēra kā ģimenes locekli un visādīgi izrādīja savu prieku to redzot – līda muti laizīt utt. Mēs smējāmies, ka tas ir bijis suņa saimnieks iepriekšējā dzīvē. Nu lūk. Vēlāk manas attiecības ar Death Metal paputēja, jo vīram nepatika un vispār... Šad tad gan paklausos „uz ausīm” vilcienā tādus klasiķus kā Obituary, bet zin kā – klusām jau neklausīsies, bet kaut kā neērti, ja blakussēdētājs sadzirdēs. It kā zolīda kundzīte, bet šitā! Būtu vēl „Sātana bībeli” komplektā lasījusi, tad vispār būtu furors. A zrja, kā saka... Vot svētdien piemēram būtu varējusi iztikt bez trauku plēšanas – būtu pabļāvusi līdzi: „Kill all. Fight death. Lesions fighting love. Fight them all in a living hell. Slowly rot and you die. You fight death as you slowly realize. Kill them all. Fight death and slowly read in the love. Fight them all, join me, slowly we rot. Slowly we rot,” pakratītu pačku un paliktu tā viegli un gaiši ap sirdi... Nu tādas lūk pārdomas zilā vakarā. Un nobeigumam jautrībai viens jau pa Cibu izvazāts, bet varbūt vēl neredzēts pētījums. Pētījums par metālisko grupu nosaukumiem. Klasifikācija, tā teikt, ar pentagrāmu pa vidu: http://www.comicvsaudience.net/images/flow_heavymetal.jpgNu labi jau labi - visādiem īdētājiem par godu izņēmu to bildi un grabiniet uz linka. Es tak cerēju, ka vismaz šeit varēs izvērsties, tak i nē. :P |
|
