"vīrietis paliek vīrietis, grozies kā gribi" |
[23. Feb 2005|16:54] |
|
|
|
Comments: |
From: | soria |
Date: | 23. Februāris 2005 - 17:30 |
---|
| | | (Link) |
|
Ko tur daudz nolādēt - tāda tā cilvēku daba. Nekā darīt.
redz, tas mērglis arī par to pašu (mērglis tādēļ, ka ne jau būtībā mērglis(pat ja būtu mani tas neinteresee), bet gan tādēļ, ka kaut ko tādu... vēl piebilst, ka tas normāli. ja tāda ir VISU cilvēku daba, tad nav vērts dzīvot.
From: | soria |
Date: | 23. Februāris 2005 - 17:43 |
---|
| | | (Link) |
|
Nu jā- normāli tas nav. Normāli ir cienīt savu cilvēku! Tādi kas uzskata ka tas ir NORMĀLI, jo īstam vīrietim tā piedien... Viņiem vienkārši ir sapistas smadzenes jau bērnībā skatoties uz vecākiem, kuriem droši vien ir tikpat anomāli uzskati, un māte mājās cieš un vakaros raud spilvenā, jo vecis pļēguro apkārt un lūr uz citu dibeniem... Šķiršanās nenotiek, Kāpēc? Bail? Bail, ka citi ir tādi paši, vai, ka negribēs?
bet ir jau tādi, kuriem ne°maz nav TĀ cilvēka, jo visu savu apzinīgo mūžu viņi tikAI uz dibeniem vien skatās...
From: | soria |
Date: | 23. Februāris 2005 - 17:54 |
---|
| | | (Link) |
|
hahhhahhahhha Nu jā - dibenmīļi. Vienīgais labums, ka viņi citiem dzīvi nečakarē!
bet dazhkaart jau chakaree gan (lai arī uz mani tas attiecas tik tālu, ka riebjas, ne vairāk).
From: | soria |
Date: | 23. Februāris 2005 - 18:02 |
---|
| | | (Link) |
|
Taisnība, riebumu izraisa dažkārt.
neko jau tādiem nepdarīt, kaut gan mans jaunības maksimalisms šajā ziņā nemirs. | |