| "vīrietis paliek vīrietis, grozies kā gribi" |
23. Feb 2005|16:54 |
kas par murgiem? vai tiešām kāds tik ļoti necieš "savējos", ka saka kaut ko tādu?
es pazīstu ne vienu vien cilvēku (gan sievietes, gan vīriešus), kuri nesiekalojas ik reizi ieraugot dibenu. svešu (bieži vien paresnu, celulīta "apciemotu") dibenu...
tas vēl nav pretīgākais. pretīgākais ir tas, ka ik reizi slienājoties ap svešo dibenu kļūst arvien vairāk vienalga par savējo (mīļotā dibenu), kurš kļūst pavisam parasts dibens, kas neatšķiras ne ar ko no citiem. un viens paziņo "es taču esmu vīrietis" vai tamlīdzigas frāzes, kas nebūt smaidu nerosina un nemaina lietas (manuprāt) pretīgo būtību.
iespējams, kādam tas viss izskatīsies pēc omīšu murgiem, jo "ir taču jāiepazīst pēc ispējas vairāk dibenu, kamēr vel esi jauns" vai " nu un tad?", vai vēl kaut ko stulbāku un aprobežotāku...
nekad nesapratīšu tos, kuri spēj apjūsmot vairākus dibenus, sejas, rokas, kājas, acis (..), ja ir jau kāds savs (vienīgais) dibens, seja, rokas, kājas, acis.
pretīgi.
"vēlreiz atkārtoju. audzini vilku kā gribi tik un tā viņš uz mežu
skatīsies. cik, kādā pakāpē katrs "siekalojas"..pie kājas man tas:)
nekā nosodāma faktā, ka mani sajūsmina sieviete es nesaskatu"
nekas nemainās! |
|