|
14. Apr 2010|14:58 |
Svešā cibā izlasīju ierakstu par deviņdesmito gadu sākumu nostaļģiju:
http://klab.lv/users/skuka/1214263.html?#cutid1
Par laimi, lielāko daļu savas bērnības un agrīnās jaunības esmu pavadījis laukos, tāpēc liela daļa no pieminētajiem brīnumiem man ir pilnīgi sveši. Toties atcerējos par lauku ļaužu pārtikas iepirkumiem deviņdesmito gadu vidū. Nezinu, kā jums, bet man likās interesanti uzrakstīt mazu apkopojumiņu.
Runa ir par laika periodu ~95.~98.gads. Vieta - lauki, taču vairums novērojumu noteikti ir attiecināmi arī uz pilsētām un vienīgo Latvijas Īpašo Pilsētu. Lai arī tas šķiet salīdzinoši nesen, tomēr, salīdzinot ar šodienu, izmaiņas iepirkšanās paradumos un veikalu piedāvājumā ir ļoti lielas.
Ir dažas kopējas pazīmes, kas bija novērojamas visām preču grupām.
1.Mazāk preču zīmju. Katrā preču grupā bija daudz mazāks izvēle un visos veikalos šie piedāvājumi bija ļoti līdzīgi vai identiski.
2.Mazāk iepakojumu. Ļoti daudzas preces, kas tagad ir sastopamas lielākoties vai tikai iepakotas un marķētas, šajā laika periodā bija neiepakotas. Piemēram maize, saldējums, dažādi gaļas izstrādājumi, siers u.t.t. Siers un gaļa, protams, tika nosvērti un iepakoti, bet tas tika darīts veikalā uz vietas.
Citādi bija arī pircēju paradumi. Ņemot vērā, ka bija salīdzinoši maza preču izvēle, cilvēki izmēģināšanai kāri pirka dažādas esošu preču modifikācijas, piemēram, košļenes ar jaunu garšu vai limonāde citā krāsā. Mūsdienās cilvēki ir kļuvuši daudz nejūtīgāki pret šo kairinātāju.
Tagad varētu paiet pa preču grupām.
Alkohols.
Protams, jāsāk ar alkoholu. Pieminētajā peridā veikalā varēja nopirkt to, ko tagad sauc par krutku vai nelegālo alkoholu. Par to tika maksāti nodokļi un veikalos tika līmētas tās smieklīgās papīra strēmeles - akcīzes markas, kuras vēl joprojām var sastapt vienā otrā valstī. Topā bija šņabis litra tilpumā. Lai gan tomēr, nē, šķiet, ka top tilpums bija 0,7. Litra pudelē bija spirts, ko veikalos netirgoja vai arī tirgoja salīdzinoši īsu brīdi. Protams, arī brūnās krāsas "Bonaparts" un "Merkurs" gāja uz urrā. Maz dzēra dažādus vieglos spirtotos dzērienus un vīnus. Vieglo kokteilīšu gluži vienkārši nebija, pareizāk sakot, to bija maz. Toties bija virkne populāru vietējā ražojuma liķieru, tos mūsdienās ir nomainījis vīns. Alus gan, kā jau alus, to dzer vienmēr. Lai gan šķiet, ka kopējā tendence ir tāda, ka esam pārgājuši no stiprajiem uz vieglākiem dzērieniem.
Uzdzeramais.
Šķiet, ka šinī laikā vietējā ražojuma limpene "Fantastika" pusotra litra pudelē piedzīvoja savus ziedu laikus. Standarta komplekts - šņabis + limpene. Galvenā izšķiršanās starp balto "citronu" un oranžo "apelsīnu" garšu. Kola parādījās vēlāk. Šinī laikā Gutta un Cido vēl nebija iekarojuši savas pozīcijas, to vietā bija visādas vāciešu vai poļu sulas un arī sulu uzdzēra mazāk, vairāk izgāja uz gāzētajām limpenēm. Tika lietoti arī pulverīši, kurus sajauca ar ūdeni un ieguva ķīmisko limonādi. Arī sulas ar salmiņu, kas tagad ir gandrīz izzudušas.
Cigaretes.
Par cigaretēm laikam nav nekas daudz sakāms. Cigarešu mode mainās bieži, bet kā atgādinājums par tiem laikiem ir bezfiltra cigaretes "Prīma" un "Astra", kas laukos bija ļoti populāras un izraisīja lielu neapmierinātību, kad tās tika aizliegtas. Tagad gan viss pofig, vairums smēķē kontrabandu no Krievijas vai Ķīnas vai velnszin, no kurienes.
Saldumi.
Iepirkumu grozs uz dzīrēm nav iedomājams bez lielās Fazer šokolādes. Visās iespējamās krāsās ar visām iespējamām piedevām. Bērniem saldējumi - latviešu ražojuma. Galvenokārt trīs garšas - balts, brūns, dzērveņu. Saber maisā 10-20 gab. un, aiziet! Protams, visi snikeri un marsi vēl joprojām ir topā. Katrs jaunais tirgū ienākušais batoniņš tiek noprovēts. Konfektes, standarta - vietējā ražojuma labi zināmās markas. Gan ledenes, gan šokolādes. Laba prece, pretstatā mūsdienu leišu, krievu un ukraiņu piedāvājumam, kad nezini, kas iekšā. Sāk parādīties visdažādākie un dīvainākie poļu cepumi. Topā arī poļu ražojuma biskvīta ruletes. Arī "čupačupi", jeb konfektes uz kociņa un saldās košļenes, kas arī ir ievērojami zaudējuši savas pozīcijas.
Augļi.
Godīgi sakot, neko īpašu neatceros, šķiet, ka īpašu atšķirību no šodienas piedāvājuma nav. Ja nu vienīgi, tajā laikā ābolus īpaši necentās pārdot. Sevišķi laukos. Augļi kopumā, šķiet, bija lielāka ekstra, nekā tas ir šobrīd.
Piena produkti.
Šajā laika periodā laukos piena produktus gluži vienkārši netirgoja (izņemot sieru). Ne piena, ne krējuma veikalos nebija. Šobrīd gan ir. Gan piena produkti, gan izstrādājumi. Iemesli laikam nav jāsaka.
Gaļas produkti.
Absolūtā topā ir žāvēta vista, kas savas izcilās pozīcijas iepirkumu viesību iepirkumu grozā ir zaudējusi neatgriezeniski. Ņēma veselu vai pusi. Bet ņēma daudz. Viesības bez žāvētas vistas nav viesības. Šobrīd ir saglabājušies žāvētie vistu stilbi, bet tie ir tādi īsi un resni. Nu, ģenētiski modificētie. Agrāk vistas bija stipri slaidākas. Topā bija saldētie svaigie vistu stilbi. Nedaudz arī sveramie pelmeņi un zivju pirkstiņi. Nu, par desām un gaļām laikam daudz nav ko stāstīt. Man šķiet, ka šajā laikā vienkārši bija nedaudz labāk.
Pārējais.
Atmiņā ir labi palikušas vēl divas standarta preces - makaroni "Pasta zara" un ketčups "Kand". Abi ir nopērkami veikalos vēl joprojām, bet to apgrozījums, salīdzinot ar tiem laikiem, es domāju, ir samazinājies katastrofāli. Tas pats attiecas arī uz reklamētajām "Uncle Ben's" mērcēm.
----------------------------------------------------------
Tas arī īsumā viss. Apnika rakstīt. Noteikti ir ļoti daudzas lietas, ko neesmu pieminējis, bet kas ir pieminēšanas vērtas, šeit pierakstīju tikai to, kas pirmais atausa atmiņā bez palīgmateriālu izmantošanas un īpašas atmiņas sasprindzināšanas.
Ko vēl atceros skaidri - par piecīti (5 Ls) varēja piepirkt pilnu grozu (maisu) ar labumiem. Par desmitnieku vispār nerunāsim.
Ja ir kas papildināms atmiņu sarakstam, tad - droši! |
|