|
28. Feb 2010|11:16 |
Vakar beidzot biju izlietot savus Ozolkalna pacēlāja kuponus. Bija superīgi. Pāris gadus nebiju kāpis uz dēļa, bet pēc dažiem nobraucieniem braucu labāk kā esmu jebkad braucis. Pat pa vieglāko tramplīnu palēkāju. Nevis vienkārši pārbraucu pāri, bet arī patiešām uzlecu. Pat nevienu reizi tā pa īstam nenolikos. Riktīgi forši. Rezultātā šorīt tīksminos par sniegadēļu cenām internetos. Lai gan, tāds dēlis man atmaksātos visai ilgā laikā, tas tomēr šķiet loģiskāks pirkums, nekā distanču slēpes, par kuru iegādi biju domājis iepriekš. Jo distanču slēpes man tomēr jau ir, tādas pavecas, bet tomēr lietojamas. Bet savs dēlis, tas tomēr varētu būt forši. Nekādu rindu pie nomas un lielāka motivācija doties uz kalnu. Nu, pa savu taupības mēnesi būšu kaut kam sataupījis. Tagad sēžu, rēķinu un domāju.
* * *
Braucot mājās no kalna klausījos LR1 un atkal pārliecinājos, ka tas ir labākais Latvijas radio. Raidījums saucās "Zināmais nezināmajā" uzzināju visādas interesantas lietas. Raidījuma tēma - redze un sports. Par to, ka bīstamākais sports tieši redzei ir svarcelšana, ka sporta spēlēs iesācēji skatās, nevis uz pretinieka ķermeni, bet uz seju, tāpēc tos viegli apspēlēt, par cilvēkiem, kas lasa 600 vārdus minūtē un divas rindiņas teksta vienlaikus un vēl daudz ko interesantu. Te LR1 arhīvs:
http://www.latvijasradio.lv/program/1/2010/index.htm |
|