|
17. Jul 2009|14:13 |
Jou, jou, jou! Darba nedēļa bija gara, tomēr to atsver tas, ka brīvdienas būs īsas (5:2)!
Dungoju pie sevis dziesmiņu: sviņji, sviņji, sviņji, sviņji kāāk ļūūūģīīī... (http://www.youtube.com/watch?v=jE1ynO9LxJ4)
Es vienkārši atkal šodien redzēju cūkas. Viņas devās savā, acīmredzot, pirmajā un pēdējā braucienā. Ar lielo smago mašīnu. Tur viņas trijos stāvos tādas saspiestas gaidīja, kamēr šoferis nokārtos formalitātes. Aptuveni šitāda viņām (un viņiem) tā tusiņa vieta bija:
Tad nu re. Piegāju tuvāk un apskatījos. Vairums guļ vai mierīgi stāv, bet visu laiku kādas kviec, kož savai līdzcūkai un ņemas kaut ko. Ausis saplēstas, astes nokostas. Nu, tā. Cilvēki kā cūkas un cūkas kā cilvēki, es nodomāju. Diez, viņas zin, ka viņām drīz jāmirst, tā bija mana otrā doma. Trešā doma bija par šašliku un to, kā es hujāriju ar nazi pa jēlu gaļu (nu, kad griežu gaļu šašlikam). Atcerējos spārnoto frāzi par to, ka, ja kautuvēm sienas būtu no stikla, tad visi cilvēki būtu veģetārieši. Šitam nevar piekrist. Es domāju būtu daudzi, kas pie tām sikla sienām ietu un skatītos regulāri. Tīri neveselīgas intereses pēc. Vēl citi vēletos apgūt kaušanas profesiju (sevišķi jaunatne). Jā, veģetāriešu skaits palielinātos, bet varbūt tomēr ir labi, ka tās sienas nav no slikla. Varbūt arī ir labi, ka gaļa un citi produkti "rodas" lielveikalā. Nav ko te iznest vardarbību ārpus īpašajām vardarbības vietām.
Es pat skatoties uz tiem lopiem varu iedomāties, kā šie pieceļas uz divām kājām uzvelk melnu uzvalku un dodas kaut kur. Nu, kādas svarīgas lietas kārtot. Vakar tieši redzēju televīzijā Slakteri (nasingspešalu). Vot aitu gan es nevaru iedomāties uz divām kājām, govi arī ne. Bet cūku - ha, kurš gan nav redzējis šīs rozīgās miesas, mazās spīdīgās cūkas ačteles, cūkas smaidiņu, vai kviekšanu, kad otra cūka iekož dirsā. Bet vispār cūkas ir diez gan foršas. |
|