|
16. Jul 2009|08:03 |
Šorīt čurājot sāku pie sevis prātā dungot dziesmiņu - zīvi sadalot uz diīvi paliec ar gabalu zivs. Iekāpju mašīnā, ieslēdzu rādžiņu - šitā pati dziesma skan. Sakritība? Diez vai.
Vakar zem mana auto riteņiem gandrīz pakļuva:
1.Vecene ar velosipēdu. Brutāli līda uz ceļa, kad es braucu šai garām, laikam ar suicidālu mērķi dēļ mazas pensijas vai grūtībām personīgajā dzīvē.
2.Svaigs septītais bēemvē, braucot pie sarkanās gaismas (mērķēja gan uz manas mašīnas sāniem).
3.Meža zvērs kaut kāds. Nepaguvu saskatīt, jo zvērs tomēr pārdomāja un ielīda atpakaļ mežā.
Arī sakritība?
Bet vispār, es gribēju, lai kāds paņem manus kaķus prom. Šie sāk riktīgi ņemties pa balkonu. Gāju aizvakar uz šiem paskatīties. Baigie viltnieki, rokās nedodas, bet, kad izdodas saķert, tad spirinās un lokās, kamēr izmūk. Baigie. Vārdusakot - ņemiet kāds ciet. Aizvedīšu. Ā, vēl viņi šņāc, kad tu šiem tuvojies, tas tā smieklīgi. Bet kuram gan nevajag smieklīgu mazu kaķēnu? Re, šite viņi bija:
http://klab.lv/users/veed_logs/64882.html
Un ja kas, tad visiem kaķiem ar acīm viss ir kārtībā, pats pārliecinājos.
Vēlāk:
Nē, nu tas ir pizģec vispār, neviens nepiesakās. Jūtu, ka man būs jāsabildē smukas kaķēnu bildes, lai visiem patiktu un visi sāktu gribēt. |
|