|
5. Feb 2009|11:29 |
Slikti tas nudien nav. Bet, ja tā godiigi, godiigi, tad man, cilvēkam, kuram pārsvarā sanāk uzturēties latviski runājošu cilvēku lokā, reizēm vārdi pazūd. Draudzene jau pieradusi ir, ka ir briiži, kad teikuma vidū varu sākt plātiities, mēģinot atcerēties vārdu, bet beigu beigās tik un tā to pasaku krieviski, jo neko citu darbūt ārā vienākrši nav iespējams. Un ir arii vardi, kuri krieviski vai angliski skan daudz esencētāk.
Sit mani nost, bet visi draugi, radinieki un apkārtesošie cilvēki ir latviski runājoši. Nezinu, no kurienes man tāds 'netikums'. Un ciiniities nesanāk nu galiigi. |
|