|
5. Feb 2009|08:29 |
Ir dažas pazīmes, pēc kurām var spriest, ka tavs sarunu biedrs ir stulbenis. Citu nodod izturēšanās, žesti, mīmika, citu - izteiktā doma vai runas veids. Drošākie tomēr ir pēdējie divi kritēriji.
Ja katrs trešais tava sarunu biedra izteiktais vārds ir mātes valodas lamuvārds, tad par runātāju veidojas nepārprotams priekšstats. Tomēr ir ļaužu kategorija, kas lamuvārdus lieto, bet tikai pirms tam un pēc tam atvainojoties, vai arī lamuvārdus publiskā runā vai skaidrā prātā privāti gandrīz vispār nelieto. Vai arī domu izklāsts pirmajā skatījumā ir puslīdz loģisks. Ir pazīmes, pēc kurām atpazīt arī šādi maskētus stulbeņus. Viena pazīme, kas manā skatījumā ir nepārprotama ir regulārs sekojošas frāzes lietojums:
"... kā lai pasaka... krieviski (angliski) ir tāds vārds (izteiciens) - [šajā vietā seko kāds sarunvalodas vārds vai izteiciens svešvalodā, kam ir plaši izplatīts analogs latviešu valodā]".
Piemēram: "krieviski ir tāds vārds 'доклад' , latviski tas būtu 'ziņojums' ". Konkrēti šo es dzirdēju vakar pa tv, neteikšu, kurš to teica, bet šāda dežūrfrāze ir dzirdēta bieži un kretinē vienmēr. Vēl viens reāls piemērs: "krieviski ir tāds teiciens... 'нет дыма без огня'".
Jā, krieviski un angliski ir ļoti daudz dažādu sarunvalodas vārdu un izteicienu, un iedomājieties tik - praktiski visiem tiem ir arī atbilstoši vārdi latviešu valodā (kāds negaidīts pārsteigums)! Arī folkorā ir ļoti daudz dažādu sakāmvārdu un parunu, kas palīdz izteikt tavu, nereti visai primitīvo domu gājienu.
Senākos laikos bija latvieši, kas pārsaucās par krumingiem un karklingiem, lai labāk varētu ielīst pakaļā vāciešiem, bija Krievijā "aristokrāti", kas savstrapēji sarunājās franciski, acīmredzot, lai mēģinātu pielīdzināties Francijas galmiem. Bet cilvēki mīļie, tas laiks jau ir sen pagājis. Tagad savas dzimtās valodas nezināšana tevi ierindo stulbeņu, nevis aristokrātu kārtā. |
|