|
4. Feb 2009|08:10 |
|
Izbraukšana no savas dzimtenes un kur nu vēl kāda citvalstu meļņa precēšana manā skatījumā ir liels vājums. Lai gan savām 12 gadīga puišeļa acīm skatoties uz klases foršāko meiteni, tev šķiet, ka - nu, kas var būt labāks par to īpašo meiteni :) Toties tagad tu skaties uz tām apvēlušajām klošām ar izmocītu smaidiņu kaut kādā britānijas disko ar kaut kādu džeku, kas ne vārda nesaprot latviski (varbūt izņemot dažus apmācītus lamuvārdus) un tu saproti, ka meitene jau tad uz to ir gājusi. Kā sabiedrības atmirušais zars, kā cilvēks, kas izzūd un aiz sevis izdzēšot visas pēdas. Cilvēka nav bijis. Bet tie, kas paliek, tie neizzūd. Tas ir kā izvēlēties starp zilo un sarkano kapsulu. Katrs izvēlas savu. Un tie, kas izvēlas citu krāsu, ar tiem tev nav pa ceļam. |
|