|
14. Jul 2022|15:23 |
Tā kā mūsu valstī ir bruņotie spēki, bet es atbalstu nodokļu maksāšanu valstij, lai mums būtu infrastruktūra un sociālās garantijas, un man nav izvēles finansēt tikai to, ko es gribu, situācija ir tāda, kāda tā ir (bet varbūt esi uzvedinājis uz pārdomām šajā sakarā, paldies!). Man pret bruņoto spēku esamību līdz šim nav bijis pretenziju, jo valsts ar tiem izveidoja dienestu, kurā atrodas cilvēki, kas vēlas tajā strādāt. Jēgu no mūžīgās trenēšanās kaut kādām kaujas situācijām – nē, es neredzu, varbūt visi tie džeki var labāk paskaidrot, bet man zināmie armijnieki ir gājuši armijā, nevis augstāku ideālu vārdā, bet tāpēc, ka viņu personīgajā dzīvē trūcis disciplīnas. Tie cilvēki mierīgi varēja pa to laiku darīt ko citu, līdzekļus varēja novirzīt vecajiem ļaudīm, bāreņiem u.tml. Bet ok. Iet spēlēt valsts finansētā kariņā: tā ir izvēle, tāda pati izvēle, kādu šobrīd pieņem krievi, kas brauc uz Ukrainu. Šī izvēle ir jārespektē.
Mani iebildumi ir tikai pret obligāto militāro dienestu, jo tad tā vairs nav izvēle, un tie nav noteikumi, uz kādiem es parakstos.
|
|