|
1. Sep 2021|20:14 |
Svētdien noskrēju Rīgas maratonu. Starts bija tik agri kā nekad - septiņos no rīta. Tomēr laika apstākļi skriešanai bija ideāli, mazliet vēss un apmācies. Nebiju labākajā formā, tāpēc noskrēju salīdzinoši vāji. Biju mazliet pieņēmies svarā un pēdējās nedēļas gandrīz vispār nebiju skrējis (tā šoreiz sanāca). Rezultāts likumsakarīgs. Tomēr nebūtu lieki atzīmēt, ka dzirdināšanas punkti trasē bija ļoti trūcīgi. Daudzos bija tikai un vienīgi ūdens, ne enerģijas dzēriens, ne želeja, nekas cits, tikai ūdens. Sanāca, ka man pusē uznāca lūziens, sapratu, ka švaki būs, biju uzsācis ātrā tempā, bet spēki pusdistancē sāka apsīkt. Tad būtu noderējusi kāda enerģijas želeja, vai vismaz enerģijas dzēriens, bet sanāca tā, ka ilgu laiku nācās skriet tikai uz pliku ūdeni. Tas ir tāds paliels mīnuss organizatoriem. Nevienu citu gadu Rīgā tik švaki nav bijis ar dzirdināšanas punktiem. Visādi citādi - trase bija citāda, nekā citus gadus, gan divi tilti, gan Mežaparks. Saēdos finišā Balticovo saldējumu (bez maksas, protams), jauna marka viņiem ar paaugstinātu olbaltumvielu saturu un mazāk cukura un kaloriju. Labi, ka šādi jēdzīgi produkti parādās tirgū. Medaļa gan patizla šogad (nez, vai drīkstu tā izteikties, jo man nav izglītības nekādas mākslas jomās, bet, nu, vāji). Kopumā - minimālais plāns izpildīts, nākošreiz noskriešu labāk.
Vēlāk:
Šis laikam ir divpadsmitais un nākamgad svinēšu 10 gadus, kopš noskrēju (nomocīju) pirmo pilno maratonu. Jāizdomā, kā to pienācīgi atzīmēt. Katru gadu noskrienu vismaz vienu. Tātad, ir tikai 3 gadi, kad esmu noskrējis pa diviem maratoniem vienā gadā. Būs jāpadomā. |
|