|
22. Okt 2018|16:37 |
Esmu nonācis līdz līmenim, kad man ir radusies vēlme iegādāties blenderi. Kā es līdz tam nonācu? Tā, ka aktīvi sportojot ir arī pareizi jāēd. Aiziet uz treniņu un kvalitatīvi notrenēties ir vienkārši. Jau divus mēnešus neesmu izlaidis nevienu treniņu. Ar ēšanu ir citādi. Piemēram, dabūt piemērotu ēdienu sabiedriskās ēdināšanas iestādēs ir visai sarežģīti. Man vajag tikai palielu liesas gaļas gabalu, salādus, dārzeņus, mazliet rīsus vai griķus, kaut ko aptueni tādu. Obligāti bez visādām mērcēm u.c. draņķiem. Gandrīz neiespējamā misija. Bet labi, to es kaut kā risinu. Atnākot mājās arī ir jāēd pareizi, bet ēdot pareizi ar laiku rodas vēlme kaut ko dažādot savā ēdienkārtē. Tā nu esmu nonācis līdz... blenderim. Tajā var sablenderēt, piemēram, ļoti garšīgus tematiskos kokteilīšus tiem brīžiem, kamēr nav gatavs īstais ēdiens vai arī vienkārši gribas panašķoties. Vakar uztaisīju vienu tādu. Sastāv no viena saldēta banāna, kādas krūzes piena un mazas proteīna pulvera piedevas, pieliek vēl klāt kanēli un blenderē. Izcili garšīgi. Bet mans supervecais blenderis pēc vakardienas blenderējiena vienkārši nomira. Tagad vajag jaunu. Tā arī ir problēma, jo izvēle ir pārāk liela. Kādu lai pērk? To pa 80 EUR vai to pa 40 EUR? Vai tos 20+ variantus pa vidam? Šķiet, ka blenderē tie visi.
Nu, jā, laikam jāsaka, kā ir - blenderis vairāk ir domāts našķu reizēm, lai neēstu visādus saldumus, bet pagatavotu kaut ko veselīgāku, bet ne mazāk garšīgu. Līdz tam, lai blenderētu dārzeņus un zaļumus vai, pasarg dies, auzu pārslas, vēl neesmu nonācis. Es nojaušu, ka tas ir nākošais līmenis. Tad vēl ir līmenis, kad pusdienas uz darbu nes līdzi plastmasas kastītē. Līdz tam man arī laikam nav tālu. Bet par to citā sērijā. |
|