|
1. Maijs 2018|18:22 |
Dienas labākais moments - iedzert glāzi aukstas kolas no ledusskapja. Principā visu pudeli.
Dienas grūtākais moments - pirms tam noskriet 40km.
Gan tāpēc, ka kaut kā jākompensē iepriekš nesaskrietā kilometrāža priekš ļoti tuvā Rīgas maratona, gan arī tāpēc, lai man būtu gaumīga atbilde uz to cilvēku jautājumu, kas šaubās par manām spējām, jautājot - cik tad ir lielākā distance, ko tu esi šogad noskrējis? Tagad man ir laba atbilde - 40km.
Bet izmantojot šo situāciju, varētu aizpildīt šeit esošo ierakstu trūkumu ar brīnišķīgu skriešanas apavu recenziju.
Nopirku pirms neilga laika 2 pārus un par abiem kopā vēl nav saskrieti divi simti kilometru. Viens pāris bija domāts kā labākais apavs, ar ko skriet ikdienā, bet arī kā smalkais pāris sacensībām - "Asics Gel Kayano 24":
http://www.asics.com/gb/en-gb/gel-kayano-24/p/T799N-5649.html?width=Standard
Otrs pāris vairāk tiem treniņiem, kad negribas pa dubļiem nošmulēt gaumīgos Asikus - "Adidas Supernova M":
https://www.adidas.com/us/supernova-shoes/CG4020.html
Pirmie apavi bija bezjēdzīgi dārgi, apmēram 2x dārgāki par otrajiem. Naudas bija žēl, bet sentiments mani uzvarēja, jo pirmo reizi, kad uzvilku šīs sērijas modeli (apmēram pirms 5 gadiem), es sapratu, ka esmu savā skriešanas dzīvē palaidis garām kaut ko būtisku. Tie bija ar atrāvienu labākie skriešanas apavi, ar kuriem jebkad biju skrējis, ļoti patika. Tagadējais modelis neko daudz neatšķiras, bet ir šausmonīgi dārgs. Sajūtas ir līdzīgas, kā jau pierasts mūsdienu apaviem, purngalā sietiņa vietā ir kaut kāds maigs audumiņš, nezinu, kurš brends to uzsāka, bet tagad visi iztaisās pakaļ. Laikam tas tik drīz nepāries. Man netraucē, bet mazliet tramīga sajūta ir, ja jāieskrien kādā pļavā vai krūmājā (neizskatās izturīgs). Skriešanas sajūta ir laba, viegli apavi ar vieglu sajūtu, jūtu gan savu kāju, gan zemi, tieši tā kā vajag. Lielais mīnuss, kas radīja vilšanos ir tāds, ka kaut kas nav īsti kārtībā ar papēdi, proti, metas tulzna papēža iekšpusē. Kaut ko tie japāņi nav izkalkulējuši, purngalā viss ok, bet papēdī berž. Laikam pēdiņa. Iespējams no tā, ka papēža nodalījums ir pārāk brīvs. Domāju, ka drīz ievalkāsies, bet par to naudu visam vajadzēja būt ideāli.
Adidas arī ir pazīstams brends un viņu apavs tika pirkts kā lētucītis, it kā ar lielu atlaidi, lai vienkārši reizēm piesegtu Asiku pakaļu dranķīgos laika apstākļos, bet tā nu ir sanācis, ka ar šiem es pat esmu noskrējis jau vairāk, nekā ar Asics. Pirmā lieta, kas mani pārsteidza ir tāda, ka šie apavi ir ļoti polsterēti. Es nekad iepriekš nebiju skrējis ar apaviem ar tik izteiktu amortizāciju. Ir sajūta, ka skrien uz baloniem. Šķiet, ka tie polsteri padara apavu arī mazliet augstāku. Skriet tas netraucē, sajūta ir ērta. Nojaušu, ka tempa skrējienos šis nebūtu tas optimālais modelis, bet treniņiem ir tīri patīkami. Izskatās, ka šī varētu būt neslikta izvēle lieliem, tukliem skrējējiem ar draņķīgu skriešanas tehniku - polsteri kaut kā noamortizēs tos triecienus. Tāda vismaz ir sajūta. Droši vien arī ikdienā ar šādām botām staigāt apkārt ir tīri aizraujoši - var visādi forši polsterēties un izjust tos balonus zem sevis. Ir viena lieta, kas tomēr mazliet dara mani bažīgu, pēc pieredzes ar čupiņu (tiešā vārda nozīmē) Asics apavu pāru, esmu secinājis, ka man šis brends diez gan konstanti novelk 2000km. Ap šo laiku izdilst zole un turpināt skriešanu jau kļūst neinteresanti. Skaidra lieta arī, ka amortizācija jau ir nojāta krietni. Bet tā nu es skrienu. Skatoties uz Adidas Supernova M, man ir zināmas šaubas, ka plānā melnās gumijas (Continental) kārtiņa varētu izvilkt divus tūkstošus. Turēšu īkšķīšus, bet šaubas tomēr ir. Visādi citādi - pretenziju pret šiem apaviem nav. Cenas veiktspējas attiecība ir brīnīšķīga.
Tas arī viss, tāgad jāpūtina kājas un jādomā par gaišo, saulaino nākotni. |
|