|
8. Okt 2014|20:33 |
Šodien garāmejot klausos TV, skan hokejs laikam. Runā komentētājs un stāsta, ka mēs spēlējam tā vai šitā, ka mēs te metam pa vārtiem vai te atkal nemetam...
Šitā Dinamo sērga laikam galīgi ļaudīm sagrozījusi prātu. Sēž pie ņirboša ekrāna un iedomājas, ka spēlē hokeju. Vai tas ar kaut ko atšķiras no pumpaina tīņa, kas visu dienu vālē datorspēles? Sēž tie simti un tūkstoši un iedomājas, ka viņi tur kaut ko izcīna. Patiesībā kaut kādi apmaksāti darbinieki nēsājas pa laukumu ar kaut kāda komunistu KGB Ģinama kluba logo uz krekla un pārējie lūr, kā šie atstrādā piķi. Pirms spēles pat himna skan. Latvijas himna. Vai nav šizofrēnija? Būtu labāk sportojuši. Būtu labāk aizklapējuši to bodi ciet un gājuši pavingrot (nevis ar pulti un aliņu rokā, bet pa īstam). Ieguldītu labāk jaunatnes un tautas sportā, sporta laukumi, treniņi, būtu vairāk labuma, nekā no šitiem TV pults sportistiem. Starp citu, kurā gadā Latvijas hokeja izlase ir uzrādījusi savu augstāko sasniegumu PČ? Ne jau nu Ģinama laikos. Un kas tad pēdējos gados? Ir kādas pozitīvas korelācijas novērojamas? Atbildēšu pats - nē, nav vis. Pūderē tik smadzenes mazprasīgiem ļautiņiem. Tāds šlāgera paveids.
Reiz jau esmu izteicies, bet atļaušos atkārtoties. Es labprāt iemainītu visas latviešu vietas, medaļas, kausus un citus spīguļus pret to, lai mūsu tauta būtu vesela un spēcīga (ja vien tas būtu iespējams). Visu cieņu tiem profesionālajiem sportistiem, kas izsitas starptautiskā līmenī, bet es no tā ātrāk neskriešu un vairāk svarus nepacelšu, arī kāju sēnītei vai ieaugušam nagam tas nelīdzēs. Tāpēc labāk nodalīsim sportu no sporta vērošanas. |
|