|
17. Feb 2014|15:32 |
Šis ieraksts būs par kliņģeri. Par daudziem garšīgiem kliņģera gabaliem. Neskaitīju, bet kādi 5 jau bija. Socializēšanās nolūkā darbā apēdu vienu mazu gabaliņu un sapratu, ka tas, iespējams, ir garšīgākais kliņģeris, ko savā mūžā esmu ēdis. Dienas laikā esmu jau nolocījis labu čupiņu. Gards! Ir izjukusi mana lielā apņemšanās par veselīgo ēšanu, bet neko darīt, dzīve turpinās. Galīgi nemaz nejūtos vainīgs, kādreiz vajag arī uztaisīt kādu čītingu. Tagad varēšu atkal mierīgu sirdi atgriezties pie vecā ēšanas plāna.
Bet kliņģeris bija garšīgs! Parasti kliņģera garšīguma līmeni nosaka tas, cik daudz tajā ir piegāzts cukurs, parasti gardais ir tā cukurotā glazūra vai tie drupanie saldie dzeltenie, nu, nezinu, kā tos sauc, kas pa virsu, vai arī kādi saldumi iekšā mīklā. Jo glazūra biezāka, jo saldumu vairāk un jo mīklas pamatmasa plānāka, jo kliņģeris garšīgāks. Bet šajā gadījumā bija citādi, kliņģeris bija svaigs, mīksts un tāds gaisīgs ar kaut kādu augļu (laikam ābolu) pildījumu, virsū glazūra. Ja man nebūtu tik diētisks noskaņojums, es ietu apēst vēl kādus 5 gabalus. Katrā ziņā, tagad es zinu, kur būs jāsūta kliņģeris, ja man kādreiz dzīvē to ievajadzēsies. Maz ticams, ka tāds brīdis pienāks, bet tomēr.
Un vēl. Biju sestdien uz kalna slēpot, t.i. dēļot. Uz kalna viss ir kā ziemā, sniegs ir, cilvēki arī un prieciņš arī. Tomēr ir baigā nepadarītā darba sajūt šoziem - gribu vēl izbraukt ar distancenēm, runā, ka austrumu pusē trasēs vēl esot sniegs... |
|