|
16. Feb 2014|16:07 |
Kā jau te iepriekš izteicos, kopš mēneša sākuma cenšos neēst draņķīgo pārtiku. Tas man, galvenokārt, nozīmē atteikšanos no saldumiem, ko patērēju relatīvi lielos daudzumos, bet atsakos arī no čipsiem un citas acīmredzami neveselīgas pārtikas. Divu nedēļu laikā tas man arī ir izdevies, ja neskaita vienu kūkas gabalu un vienu plātsmaizes gabalu (tikai socializēšanās nolūkos), vienu alu un vakar arī apēdu divus mazus, negaršīgus speķa pīrādziņus. Citādi esmu tīrs. Rezultāts tam visam ir tāds, ka pats esmu pārsteigts, cik tomēr ir vienkārši atteikties no sūdiem savā dzīvē. Lomkas nav sākušās, medu neesmu spiests rīt lielos daudzumos, lai kaut ko kompensētu. Pat tas, ka man visur apkārt ir pieejama draņķīgā pārtika mani nav salauzis. Bet, protams, ir jāteic, ka būtu vieglāk, ja cilvēki man apkārt mani nekacinātu ar saviem sūdiem. Pats par sevi es bez tiem varu iztikt itin labi.
Paralēli ēšanai un neēšanai aktīvi cilāju svarus un nedaudz paskraidu. Svars nav īpaši mazinājies, bet ir nostabilizējies pie relatīvi zemas atzīmes. Lai gan kilogrami šeit nav pašmērķis. Savu eksperimentu turpināšu. Nākamais atskaites punkts - mēneša beigas. Principā kaut kad vajadzētu uztaisīt "pirms/pēc" uzskates fotomateriālu. Par pamatu "pirms" ņemot dažus gadus vecu foto un "pēc" nobildējoties kad būšu vēl kādu laiciņu nolauzis optimālajā režīmā. Domāju, ka būs smuki.
Jaunumi no svaru zāles ir tādi, ka esmu atklājis superīgu trenažieri. Tas ir tāds kā velotrenažieris, bet ar tiem puļķiem, pie kuriem pieturas un airējas līdzi. Šāds te:
Sākumā domāju, ka tas tāds tīri bābisks trenažieris, uz kura normālam džekam līst virsū nevajadzētu, bet tad, kad vienīgais velo trenažieris zālē bija aizņemts, biju spiests izmēģināt to mantu. Biju ļoti patīkami pārsteigts. Jūtu, ka tas ir ļoti labs trenažieris skriešanai, domāju, ka tas trenē tieši tos muskuļus, kas ir vajadzīgi skriešanai. Gan kardio, gan kāju muskuļiem. Superīgs, man patīk.
Vispār jāteic, ka esmu ļoti pieradis pie ērtībām jaunajā zālē - duša, skapītis, pirts. Arī nākamo mēnesi iešu uz dārgo zāli. Bet vispār škrobe, ka katrā zālē ir savi trūkumi, vienā pietrūkst tas, otrā kaut kas cits.
Vēl izmaiņas manā ēšanas režīmā ir tādas, ka kopš trenējos aktīvāk, man arī vairāk prasās ēst brokastīs. Vienkārši ēdu lielāku auzu porciju, nekā iepriekš. Un runājot par auzām, esmu pasācis ēst sausas auzu pārslas. Nu, tad, ka gribās ēst, bet nekas cits labs ēdams nav pa rokai. Nu, labi, tās nav tīras auzas, tas ir mans paštaisītais muslis, bet tas jau gandrīz tas pats vien ir.
Labi, laikam būs jāpaskatās biatlons. |
|