|
24. Nov 2008|09:20 |
Noskatījos filmu „We feed the World”. Par pārtikas ražošanu Eiropas Savienības un lielo starptautisko korporāciju izpildījumā. Ļoti ieteicama filma (jo īpaši eirofīliem un veģetāriešiem), no kuras var uzzināt, ka katru dienu no bada un tā izraisītām slimībām mirst ~ 100 000 cilvēku, kamēr Rietumvalstīs ir pārtikas produktu pārprodukcija un liela daļa pārtikas tiek izmesta ārā. Vēl virkne citu interesantu faktu par pārtikas ražošanas tendencēm pasaulē, kurus ik pa laikam būtu jāatgādina vienkāršajam patērētājam. Nesen noskatījos arī filmu „11. stunda”, kuras galvenā doma bija, ka cilvēces galvenais uzdevums tuvākajā nākotnē būs izdzīvošana, jo zemes resursi izsīkst un vide tiek piesārņota.
Tā nu es riju šokolādes produktu un skatos, kā Austrijā izmet atkritumos tonnām maizes, kamēr izkāmējušie brazīlieši dzer rāvas ūdeni un gandrīz neko neēd. Tas, kas nodarbina manu prātiņu to redzot ir jautājums – vai cilvēces virzība kopumā ir vairāk stihiska un nejauša vai tomēr mērķtiecīgi vadīta. Es domāju par to, vai tie, kas vada un kontrolē naftas ieguvi, dolāru drukāšanu, mūžamežu izciršanu, eiropas savienības lauksaimniecības politiku, vai viņi ir vienkārši neprašas, kas īsti neapzinās, ko dara, vai arī tie ir kāda īpaša organizēta sekta, kas visu dara ar nolūku. Ja tā ir sekta, tad tie noteikti ir kādi sātanisti, kas obligāti satiekas noteiktās dienās, lai tumšos apmetņos tērpušies sveču gaismā piekoptu savus rituālus – dzertu mazu bērnu asinis, slaktētu kaķus, izdomātu tv šovu tēmas un ekonomiskās attīstības scenārijus. Vai varbūt šos procesus kopumā nevada neviens un cilvēce savā attīstības ceļā vairāk līdzinās vistai bez galvas? Pēdējais variants patiesībā šķiet baisāks par iepriekšējo. |
|