|
19. Jun 2013|22:18 |
|
Vēl es vēlos paziņot, ka manā valdījumā ir nonācis jauns, apsolūti debīls izklaides rīks - skārienjūtīgais "viedtālrunis". Es zināju, uz ko es gāju, bet tāpat esmu neizsakāmi VĪlies (ar lielo "VĪ"). Jā, tas ir dzeltens un es tagad esmu stilā, varu lietot savu edmundo un skatīties, cik daudz tieši esmu šodien noskrējis, kā arī varu ar nelielu pirksta bakstīšanu un relatīvi nelielu nervu bendēšanu nonākt tajā svarīgajā Internetā (kurš man principā tāpat nav vajadzīgs). Tas laikam atsver to, ka tagad nevar kā cilvēks ne zvanīt, ne saņemt zvanus. Bet, jā, šīs funkcijas šīm ierīcēm acīmredzami nav primāras. Laikam esmu pasteidzies un par nedaudz gadiem par ātru nomainījis savu zemlata nokiju pret glauno, trauslo sūdu, jo cerība uz veselo saprtātu saka, ka tam ir jāuzvar un drīz vēstures mēslainē ir jāizsviež visi šitie bakstekļi, lai atkal modē atgrieztos TELEFONI AR POGĀM!!! Vienīgais mierinājums, ka iztikām bez monetāriem tēriņiem. Tagad esmu iestājies sazvērnieku kopienā, kas ar nopietnu sejas izteiksmi baksta savu trauslo un jūtīgo sūdu un tēlo, cik man ir labi, bet dvēsele un veselais saprāts kliedz, ka mani atkal ir uzmetuši. Varētu tagad miegt ar aci katram bakstekļa turētājam, jo zinu, kas mums visiem tagad ir jāpacieš, jo stils taču prasa upurus. Man pat prāts gurst iedomājoties, ka būtu jāsāk uzskaitīt visi skāriensūda trūkumi. Varētu vienīgi novēlēt degt elles ugunīs tam, kas visu šito ir uzsācis, bet laikam jau šis labi tiek galā arī bez maniem laba vēlējumiem. |
|