|
[17. Mar 2016|20:11] |
Jou, jou, jou!! Varu jums pastāstīt, ko dara savā dzīvē cilvēks, kas neskrien. Cilvēks, kas neskrien sāk tuklēt, t.i. sāk palikt tukls. Un tā vietā, lai apēstu dienišķo cepumu paciņu (šokolādes Selga) pie tējas vai noēstu šokolādes tāfelīti (Laima 70% uz atlaidi Rimi), ir spiests vakariņās apēst kaut ko citu. Reizēm tas cits ir nekas. Tikai tāpēc, lai ielienot savās ierastajās darba biksiņās varētu normāli aizpogāt pogu. Nu, labi, varbūt diži nepārspīlēsim, bet neskriešana labumā neiet (iet tuklumā). Toties paliek pāri vairāk laika, lai nodarbotos ar visādiem sūdiem. Piem. - pavērot kārtējo seriāliņu, varbūt pat palasīt grāmatu (!?) vai vienkārši truli lūrēt jūtūbi. Vai arī iet uz spāņu valodas kursiem. Jā. Kamdēļ gan tā? Abet tamdēļ, ka būt daudzlinguālam ir dikti forši. Nākamā būs vācene, tā man pietrūkst. It kā jau nepietrūkst, jo šad tad noskatos kādu filmu (Das Boot vai Das Leben der Anderen). Jā, varētu vispār uz Vāciju aizbraukt, paskatīties, kā viņiem tur neiet ar visiem tiem sabraukušajiem ārstiem un inženieriem no siltajām zemēm. Un uzēst kādu brātwurstu... vai arī kebabu. Pēdējo reizi, kad ēdu kebabu man tas beidzās labi, ko nevarētu teikt par manu pretī sēdētāju (ha, ha), kebabs nav domāts nīkuļiem! Nē, laikam tā nebija pēdējā reize. Bet labi, tas džeks vienkārši nespēja to kebabu turēt sevī. Vispār, es zinu, ka neesmu uzrakstījis neko par savu braucienu uz Spāniju. Tas bija foršs. Vai arī rakstīju? Neatceros. Labi, kad uznāks noskaņojums, tad uzrakstīšu. |
|
|
|
[17. Mar 2016|20:30] |
Vārdu sakot, iegājām mēs Lidl veikalā. Spānijā, tātad. Skatamies, aliņš 0.29 EUR/gab. 0.3l. Īsteniem Austrumeiropiešiem, protams, vajag izpirkt visu plauktu redzot šādus brīnumus. Tomēr mēs kā loši paņemam tikai pāris sešpakas. Tādu pašu aliņu, ja kas redzēju nesen Rimi uz akciju. Kaut kādi 0.89 EUR vai kaut ko tamlīdzīgu maksāja. Laba akcija. Vīnu arī tur pat zem eiro pudelē varēja iegādāties. Stikla pudelē. Ar korķi. Salīdzinot ar tiem sūdiem, ko iepirkām pa kādi 7 EUR pudelē, šie bija tīri lietojami. Spānija ir laba, iesaku. Gibraltārs arī patika. Uzzināju, ka varu dienā nobraukt ar auto 900km. Principā no Barselonas vienā dienā var atbraukt, ja ļoti vajag. Bet varbūt arī, ka nevajag. Ja gribi paskatīties uz riži bālajiem angļiem šortiņos un uzēst fiš-end-čips, tad Gibraltārs ir īstā vieta. Mērkaķi arī patika. Viņi bija miermīlīgi un pieklājīgi. Laikam no tā, ka par daudz saēdušies pienesto pārtiku. Ā, runājot par pārtiku, patika tas ēšanas iestādījums Barselonā, kur par kaut kādiem mazpadsmit eiro varēja ēst cik tik lien. Tas bija labs pārbaudījums badīgajiem Austrumeiropiešiem. Patika. Tas tā, īsumā. |
|
|