| |
[13. Okt 2015|10:16] |
Pēc vakardienas skrējiena secinu, ka mans draugs - mirušais jenotsunis ir visnegaršīgākais zvērs mežā. Kāds bija, tāds arī ir. Gara acīm redzu, kā viņš sagaida pirmo sniegu, dubļainos Ziemassvētkus, pirmo pavasara saulīti, tālāk neredzu, vasarā izčākst, automašīnu riteņi viņu sajauc ar grants segumu.
Atkal līdu ūdenī. Šim gadalaikam pozitīvā iezīme ir tāda, ka peldvietā vairs nav cilvēku, apvienojumā ar ātro satumšanu var līst ūdenī pat neslapinot peldbikses. Svarīga piezīme - visaukstāk ir pēdām, tāpēc nevajag ar plikām kājām daudz vazāties apkārt. Vispār forša peldvieta man trāpījusies, iepriekšējā uz šo laiku savāc daudz visādas traucējošas zāles, šajā viss ir pa vecam - tīra smiltiņa. Foršs saulriets arī vakarā bija, bet vēja nebija, tādus vakarus lūdzu vairāk. Vējš ir ļoti nemīlīgs pie šādām temperatūrām. |
|
|