| |
[30. Mar 2015|21:37] |
Beidzot pēc ilgāka laika redzēju spilgtu sapni. Pagājušajā naktī. Nekas jau īpašs, vienīgi tas, ka visai skaidrs sapnis, tādus neredzu bieži pēdējā laikā. Un tāds, ko atceros līdz pat nākamās dienas beigām. Vārdu sakot, es nesu čūskas. Sākumā viņas bija tādas melnas ar sarkanu, paresnas, kādu metru garas. Viens pazīstams cilvēks ierādīja, kā ar tām rīkoties, paņēmu aiz astes kādas 5 gab. un nesu kaut kur. Vēlāk izrādījās, ka nesu uz kaut kādu sporta halli. Ceļš nebija īss, šīs sāka kaut ko spirināties pa ceļam, nācās likt maisā. Nesu, bet šīs kaut kā spirinās arvien vairāk. Beigās kļuva pilnīgi melnas un sāka man kost. Iekoda pāris reizes rokā, nebija patīkami, bet ciešami, pēc dažām kodiena reizēm pamodos. Pie pašas sporta halles. No rīta uz rokām koduma pēdu nebija.
Vēl zīmīgi, ka kārtojot istabu jau otro reizi atklāju, ka gulta ir nedaudz atbīdījusies no sienas. Ne pagājušo nakti, bet vispār. It kā piestumju pie pašas sienas, bet vēlāk kārtojot istabu pamanu, ka tā atkal ir kādu nepilnu sprīdi nostaigājusi. Jyska gulta, ko var gribēt. Šķiet, ka guļu mierīgi un lieki netirinos. |
|
|