| |
[18. Aug 2013|13:59] |
Pienācis laiks iegriezties arī savā virtuālajā dzīvē. Šoreiz maza atskaite par vakardienu un aizvakardienu.
Piektdienas vakars sākās labi, aizbraucām pie čoma uz Siguldu ietusēt. Ietusēt, tas ir iziet mazo krogu tūri, iebaudīt kādus dzērienus, pasocializēties u.c. Siguldā nebiju bijis ļoti sen. Īstenībā pat neatceros, kad. Īsumā - nakts dzīve tur ir ļoti provinciāla (kā jau mazpilsētā). Dikti mīlīgi ir tas, ka tu ap desmitiem vakarā ienāc vienā no diviem pilsētas klubiem un bez 2 apsargiem, dīdžeja un 3 bārmenēm tev ir iespēja kļūt par vienīgo apmeklētāju. Bārmenes sola, ka pēc stundas vai divām būšot pilns ar tautu. Tikmēr ir iespēja izmantot "laimīgo stundu" un iebaudīt dzērienus ar atlaidi. To arī cītīgi darām. Pēc dažām stundām tusētāju ir kļuvis nedaudz vairāk, bet pārsvarā tie ir čalīši pēctīņu vecumā, kas nezin kāpēc ir izdomājuši dzert nevis mājās, bet klubā (par daudz dārgāku naudu). Bet labi, esmu veltījis pārlieku daudz laika nakts notikumiem, galvenais ir tas, ka nākamajā dienā mums bija jāpiedalās XRace sacensībās, kas notika Rīgā.
Pēc nepilnām piecām stundām miega likās, ka ļoti gribētos vēl pagulēt. Loģiski. Tagad, kad viss jau ir beidzies varu izdarīt secinājumus. Pirmais secinājums ir tāds, ka nostartējām savu spēju līmenī. Vieta pašvaka, bet priekš pirmās reizes ir ok. Distancē bijām vairāk, nekā piecas stundas. Izklausās daudz, bet patiesībām fiziskā līmenī noskriet pusmaratonu labā laikā ir fiziski grūtāk. Daudz bija jābrauc ar velo, nedaudz jāpaskrien, nedaudz jāpaairē. Grūtākais ir tieši pati orientēšanās un uzdevumu risināšana. Cilvēkam, kas ar to nekad iepriekš nav saskāries ir ļoti grūti "iebraukt", kas un kā īsti ir jādara. Par laimi starp mums bija viens cilvēks, kas ar šo sportu nodarbojas regulāri, viņš tad arī bija mūsu glābiņš. Te arī otrs secinājums - jāizskata iespēja nostartēt kādās orientēšanās sacensībās, tas izskatās, ka varētu būt noderīgi un interesanti. Vēl viens secinājums ir tāds, ka es pēc visādiem sacensību startiem pieņemos svarā. Man vismaz ir tāda sajūta, jo pirms starta vajag kārtīgi paēst un padzert. Protams, ne jau tieši pirms starta, bet jau iepriekšējās dienas un noteiktu laiku pirms paša starta. Un arī pēc distances paveikšanas taču ir jāatjaunojas! Tad var ēst visādus draņķus. Rezultāts ir tāds, ka šobrīd jūtos pilns ar visādu draņķi. Vēl viena lieta, ko vajadzētu izdarīt - jāstartē normālos tērpos, jo visiem dalībniekiem ir īpaši ekipējumi, somas, apgērbs, visādas palīgierīces. Man vajadzētu tikai Betmena vai Supermena kostīmu. Un ūdens pudeli. Tad es nejustos dīvaini šajā interesantajā entuziastu sabiedrībā. Vēl viens secinājums ir tāds, ka vajag tikai skriet un kačāties, kačāties un skriet, viss pārējais ir tikai tāda piedeva un garnējums. Viss, eju atpakaļ uz "reālo dzīvi" (apēst būlciņu).
 |
|
|