| |
[16. Aug 2011|21:56] |
Nesen manā dzīvē ienāca priecīgs brīdis - iegādājos džinsu bikses. Tagad, turpretim, atkal palieku nedaudz tramīgs - nodila vecie apavi, jāmeklē jauni. Iepriekšējie kalpoja kādus gadus...7... 8? Smuki apavi bija. Izdila zole. Tagad kā muļķis staigāju apkārt savās labajās skriešanas botās, žēl jau baigi, bet nopirkt ielas apavus neizdodas. Biju uz veikalu, bet kaut kā man atkal ir problēma nopirkt kaut ko jēdzīgu. Nezinu pat, kāpēc, vai vairāk tāpēc, ka esmu skops vai tāpēc, ka pārāk izvēlīgs. Pieķēru sevi pie domas, ka staigājot pa bodēm vēlos atrast tieši tādus pašus apavus kā vecie. Zināmu iemeslu dēļ tas, protams, neizdodas. Vispār baigi depresīvā atziņa. Nu, tā, ka es gribu pirkt tieši tādas pašas kurpes vai drēbes, kādas man jau ir. Sajutos tāds kā senils. Bet var jau būt, ka tas tieši ir normāli - ideālā gadījumā iepērk kādus astoņus pārus kurpju, desmit pārus bikšu, divtik kreklus darbam + vēl ikdienai un dzīvei pietiek. Tik zeķes un apenes jāpērk biežāk. Vēl tik nevajag ne tievēt, ne resnēt, tad viss ideāli, atkrīt viena liela daļa problēmu dzīvē uz ilgāku laiku.
Tagad mēģinu iedomāties dzīvi, kurā nav jādomā nemaz par tādām lietām kā kurpes, bikses vai krekli. |
|
|