| |
[1. Jan 2011|15:50] |
|
Mums ar draugiem ir tradīcija, savācamies gada pēdējā dienā un dodamies uz kalnu padēļot. Tradīcija nav sena, tā ir uzsākta tikai pagājušajā gadā, bet toties tai ir labs potenciāls. Šoreiz bijām uz Jēkaba gravu. Kalns visai demokrātisks, visnotaļ brīvs no snobiskajiem braucējiem, cenas nav lielas, ēstuve arī nedārga, nav lieli ļaužu pūļi. Uz vietas pat nopirku brilles. Pārdevējs teica, ka esot galīgs sūds, ka brilles vispār praktiski nevajagot, noderot tikai ļoti retos gadījumos, ka ātri saplīstot un saskrāpējoties, ka tās vispār esot lietojamas tikai maksimums vienu sezonu. Tas mani kaut kā pārliecināja. Nopirku. Nu, neko, tīri lietojamas, pat internetos paskatījos, cena arī nav pārāk saskrūvēta. Pats kalns gan tāds viduvējs, trases garlaicīgas un maz pēc skaita, maisās visādi pa kājām. BET! Bija viens nereāls bonuss - viena no trasēm bija netīrīta, nelīdzināta un maz braukta, to pat ar tumsas iestāšanos neapgaismoja, reti kurš tur brauca, un sniegs tur bija labi sasnidzis, vietām tā līdz celim. Nezinu, kas ir "pūderis", bet draugs teica, ka tas esot apmēram tas pats, kas tur bija tajā trasē. Forši pa tādām sniega čupām vālēt, pat, ja nomaucas, tad tas ir ļoti mīksti. Labi nocīnījāmies. Protams, leiši arī trāpījās, bet neko darīt. Nesos normālā ātrumiņā pāri kalniņam, neredzu, protams, kas aiz tā atrodas, kad redzu, tad tik pamanu 4 (!!) censoņus, kas kaut ko mīcās pa sniegiem tieši aiz kalniņa. Labi, ka sniegi bija mīksti. Kopumā pozitīvs pasākums. |
|
|