| |
[30. Jun 2010|18:15] |
Šodien bija paredzēta skriešana. Ātri sapratu, ka šitādā karsonī skrien tikai galīgi jefiņi, tā vietā aizgāju nopeldēties. Vispār varētu iedibināt tradīciju, katru darba dienu vai nu skrējiens, vai arī peldējiens, un tā līdz krietnam rudenim. Forša tradīcija būtu.
Peldvietā šoreiz jaunums - gulbju ģimenīte. Sargā peldvietu un nelaiž nevienu klāt. Pretī gulbjiem atradusies arī kāda cilvēkveidīgo ģimene, kurā ģimenes galva ar kāju baksta šņācošos gulbjus, bērni un sieva ķērc un spiedz un apmētā gulbjus ar kaut kādiem, kā izskatījās, pārtikas krikumiem. Cits tikmēr to visu filmē ar videokameru. Par laimi šie ātri notinās. Es ielīdu ūdenī. Gulbji neko, turpināja ņemties.
Gulbji man atgādina mājas zosis. Bija mums tādi zvēri savā laikā. Zosis arī dikti šņāc un metas virsū, bet ja šīs saķer aiz kakla, tad paliek pavisam rāmas. Zosis arī labi sargā māju. Ne tik daudz, ka uzbrūk svešiniekiem, bet ziņo ar gāgināšanu. Suns var vis kaut ko nogulēt, bet zosis - nekad. Vienīgi piepļūtī visu pagalmu, ja šīm ļauj visur staigāt apkārt. Citādi zosis ir mani mīļākie mājdzīvnieki. Nu, aitas arī vēl ir foršas. Vispār, kad es izaugšu liels, tad man būs lauku māja ar visiem šitajiem zvēriem, dārzs kur rušināties, pagrabs ar konservu krājumiem 5 gadiem (apokalipses gadījumā), divstobrene (lai var nelūgtiem viesiem iešaut pakaļā sāli) un vēl visādas interesantas lietas. Dzīvoklī nekā no tā nevar dabūt. |
|
|
| |
[30. Jun 2010|22:30] |
No visām Edgara Liepiņa dziesmām man visvairāk patīk šī te vieta:
. . . . . .. . .. . . UN ŅEMU, KUR RAKSTĪTS PAR LOPIEM!!!!
(ar uzsvaru uz "LOPIEM!!!!")
jā gan! |
|
|