| |
[8. Okt 2009|08:19] |
Sākumā es devos uz mežu skriet. Sen nebiju skrējis. Redzēju stirnu, baltā pakaļa vien nozibēja krūmos. Pēc skrējiena devos uz ezeru papeldēt. Iepriekš peldējos pirms kāda mēneša. Toreiz krastā sēdēja kaut kāds makšķernieks. Šoreiz nevienu neredzēju un gāju peldēt pa pliko. Vismaz apenes sausas palika. Rudens sezonā forši, ka peldvietā nav cilvēku.
Jāsaka, ka ūdens bija auksts. Nekāda īpaša peldēšana nesanāca, tikai pakustējos ūdenī, kamēr nostabilizējas elpošana un nācu ārā. Ārā gan bija siltāks. Vispār pamanīju arī, ka peldvieta pa mēneša laiku ir aizaugusi ar kaut kādām zālēm, nācās zālēm iet apkārt.
Pēc tam es sapnī redzēju kādu vīru garā pelēkzaļā brezenta mētelī uz kura muguras bija uzšūts uzraksts "ĻEŅINS" (skaidrā latviešu valodā). Vēl tam vīram pavadā no mugurpuses nāca līdzi mazs šunelis. Kāds no tiem klēpjasuņu variantiem. Pēc Ļeņina gan tas vecis neizskatījās, drīzāk pēc inteliģenta saulesbrāļa vai pēc valsts ierēdņa brīvbrīdī.
Šorīt braucot uz darbu, savukārt, redzēju stirnu, kas pārskrēja pāri ceļam. Pamanīju tikai tad, kad šī jau bija pārskrējusi, līdz tam nepamanīju - biju iegrimis pārdomās par nebūtisko. |
|
|