| |
[15. Apr 2009|14:59] |
Man ir kaste alus. Nu jau tāda pustukša. Kopumā labs ieguldījums. Vēl neesmu izdzēris, bet plānoju jau nākamo. Vakar vakarā izdzēru 2 (divas !!) pudeles alus. Viens. Nedaudz mocījos ar sirdsapziņas pārmetumiem pirms otrās pudeles, jo tomēr tiek pārkāpta psiholoģiskā vienas pudeles robeža. Bet neko, alusslāpes ņēma virsroku. Tagad esmu nedaudz nobažījies - kas tālāk? Alkoholisms? Čurāšana gultā? Iestāšanās Tautas partijā? Nav uz labu...
Toties daļēji atcerējos, ko redzēju pa nakti sapnī. Galvenā epizode bija kādā kūtsveida angārā, kur es un vēl daži tipāži bija ienākuši un redzēja, ka gultās ar segām apsegušies guļ lāči. Guļ kā cilvēki. Kā tajā pasakā, kur galvenais varonis bija iemaldījies lāču mājā un paēdis no katra lāča šķīvja, pagulējis, katra lāča gultā utt. Kādam no mums līdzi bija paķēries zobens. Zināju, ka tūlīt mani biedri sāks durt nost visus tos gulošos pa vienam. Izgāju ārā. Neesmu vardarbīgs. Pagaidīju ārpusē, pastaigāju pa peļķēm ar savām jaunajām foršajām kurpēm.
Pirms dažām dienām redzēju sapni, kurā nogalinu melnās drēbēs tērptu pelēksejainu vampīru. Viņš īpaši nepretojās, tāpēc viegli viņu nožņaudzu un saspiedu viņa galvu plakanu ar ceļgalu (viņš uz zemes gulēja). Kad piecēlos, tad redzēju, ka vampīrs ir pārvērties par melnu resnu kaķi. Galva viņam bija plakana un ap to dzeltenīgs šķidrums, apmēram kā čuras. Kāds labvēlis paņēma šo aiz astes un nesa prom. Man nedaudz aiz krāgas aiztecēja tas dzeltenais šķidrums. Neko, gulēju tālāk.
Ja kas, mana foršā kaķe beidzot ir izārstējusies no negadījuma, kurā zaudēja vairākas no savām deviņām dzīvībām. Ir pat atguvusi dzīvesprieku, medī putniņus, kož man un dara visas ierastās foršās štelles. Atceros, kā šī bija pagalam apvainojusies uz saimniekiem, kas špricēja viņai kaut kādas šprices. Kad gribēju paglaudīt, šī mani ignorēja un skatījās ārā pa logu ar tādu no visas sirds aizvainota kaķa skatienu. Bet nu tas ir garām. Man prieks. |
|
|