| |
[8. Apr 2009|10:32] |
Parunāsim par Latvijas Dzelzceļu!
Tā ir iestāde, kas mani kretinē vairāk par visām citām. Pat Ieņēmumu dienests, tādā līmenī, kādā man ar to ir bijusi saskarsme, tik ļoti nekrīt uz nerviem. Ar VIDu vēl pat var diskutēt, argumentēt un, līdz zināmam līmenim, pat runāt pretī. Savukārt LDZ ir izteikti stagnatīvs kantoris, kurš dzīvo savā pasaulē un tev tai ir jāmēģina pielāgoties, citādi tu vienkārši neko no viņiem nedabūsi, bet dabūt tev vajag.
Es tur šodien biju pēc dokumentiem. Lai saņemtu dokumentus vajag pilnvaru. Dodu pilnvaru un prasu papīrus. Tante aiz lodziņa sāk lielām acīm pētīt manu pilnvaru. Šajā brīdī saprotu, ka vispirms dot pilnvaru un tikai pēc tam runāt bija kļūda. Nākmreiz darīšu otrādi.
- a gģe u vas napisano kem vi rabotajeķe?
- apakšā, zem teksta, pie paraksta
- u vas ņenapisano kem vi rabotajeķe. Ilona, iģi pasmotri!
(abas ar Ilonu cītīgi pēta)
- pašā apakšā ir uzrakstīts, tur, kur mans paraksts
Ilona rāda man manu pilnvaru un saka:
- u vas ņenapisano kem vi tam rabotajeķe
Iebakstu ar pirkstu, kur mans amata nosaukums rakstīts.
- a pačemu u vas ņenapisano v ķeksķe? vsje v ķeksķe pišut.
Saņemu savus papīrus.
Kā jau tas parasti notiek pie dokumentu saņemšanas, arī šoreiz man nekādu personas dokumentu neprasa. Stulbās govis. Bet, ja pilnvarā, nedod dievs, nebūs pilnvaras numurs, tad uz dokumentu saņemšanu vari necerēt. Tas, ka tev pašam nev ne vadītāja apliecības, ne pases, tas parasti nevienu neinteresē.
Vēl kāda iezīme. Vienmēr, kad uz turieni eju, tur sēž kādas trīs ķotkas. Parasti viena pienāk pie manis, otra un trešā klačojas vai spēlē tizlas spēlītes kompī. Es domāju, ja atlaistu pusi no visiem LDZ darbiniekiem, nekas būtiski nemainītos. Vienīgi uzrastos vesels bars ar krievenēm, kas nekur citur nevarētu atrast darbu. Tas, ka šajā valsts uzņēmumā liela daļa darbinieku latviešu valodu neprot un nekad nepratīs nav nekāds noslēpums, kretinē tas, ka šādi ļautiņi strādā arī tur, kur ir daudz jākontaktējas ar cilvēkiem. Bet tas nav nekas jauns, to zin visi, kas ir kaut nedaudz saskārušies ar LDZ. Tikai, runājot dzejnieka vārdiem - visiem viss ir pohuj.
"Koncerns Latvijas dzelzceļš (LDz) ir viens no lielākajiem valstī, uzņēmumā strādā vairāk kā 12400 darbinieku." Labi. Ko diez viņi visi tur dara? Kopējais sliežu ceļu garums ir ~2500 km. Sanāk, ka ik uz 200 metriem sliežu ir pa vienam darbiniekam. Un tā pa visu valsts teritoriju. Labi būtu salīdzināt ar situāciju citās valstīs. Varu derēt, ka mēs būtu starp līderiem. |
|
|