| |
[7. Feb 2009|09:40] |
Ir diezgan skumīgi lasīt vai dzirdēt par mūsdienu noziedzību. Kāds nogalina vai ievaino pārdevēju benzīntankā vai veikalā dažu desmitu latu dēļ. Mašīnām dauza logus, lai paņemtu relatīvi mazvērtīgu magnetolu utt. Nožēlojami. Gan tādēļ, ka cieš nevainīgi cilvēki, gan tādēļ, ka noziedznieki izceļas tikai ar savu nekaunību un izdomas un prāta spēju trūkumu.
Tomēr ir interesanti palasīt par kādām krāpniecības shēmām, kurās apšmauc mantkārīgus un dumjus ļautiņus. Jauki ir stāsti par ļaudīm, kas mēģina izraut no sienas un aizvest prom visu bankomātu. Būtu jauki palasīt arī par noziedzniekiem, kas apzog, aplaupa vai, manis pēc, nolaiž no kātiem kādus no lielajiem valsts izzadzējiem. Eh, romantika. Un pēc tam izdala visu vai daļu no salaupītā trūcīgajiem ļaudīm. Bet kas tev deva...
Vārdusakot, kad biju Valsts mākslas muzejā, man ļoti uzkrītoša šķita kāda nianse. Es neredzēju novērošanas kameras. Lai gan muzejā atrodas viens otrs ļoti vērtīgs darbs, tomēr kameras nekur nemanīju, vismaz telpā, kur atradās mākslas darbi. Var jau būt, ka es tās vienkārši nepamanīju? Varbūt ir kādas citas, smalkākas aizsardzības sistēmas? Man, piemēram, patika Šiškina mežs - neliela glezna, bet ar lielu vērtību un pasaulē atzītu autoru. Laikā, kad es biju muzejā, tur bija dažādas tantes, kam jāpieskata apmeklētāji, tomēr tantes ir tantes un viņas ne vienmēr ir uzdevumu augstumos. Es, protams, neesmu mākslas eksperts, bet Šiškina labāko darbu vērtība ir mērāma miljonos. Tad nu, lūdzu, jums ideja. Te es, protams, domāju - ideja muzeja darbiniekiem par aizsardzības sistēmu pilnveidošanu. Es negribētu, lai kāds nozog attiecīgo gleznu (tie meži ir forši), bet tas, ka tādas vērtības ir nodotas tikai tantiņu (ne)vērīgās acs uzraudzībai, manuprāt nav normāli. |
|
|