| |
[23. Nov 2007|09:10] |
Noskatījos filmu "Rīgas sargi". Radās vēlme uzrakstīt savas domas.
Sākšu ar to, ka man filma patika. Patika tāpēc, ka:
1.Tā ir sava filma par sev saprotamu tēmu, ar savu - saprotamu humoru. Par savu valsti par savu vēsturi un saviem cilvēkiem.
2.Skatāma un interesanta.
3.Pietiekami kvalitatīva.
šeit: http://www.tvnet.lv/zinas/rigassargi/article.php?id=523658 filma tiek salīdzināta (pēc skatītāju skaita) ar "Likteņdzirnām" un "Baigu vasaru". Jāsaka, ka esmu redzējis abas šīs filmas, bet atmiņā nekas daudz no tām nav palicis. Pie tam, atceros tikai to, ka "Likteņdzirnas" bija garlaicīgas, tur, cik spēju atcerēties sižeta līnija bija tāda neskaidra. Jā, Agnese Zeltiņa arī tur bija ar tumšām brillēm. No "Baigas vasaras" atceros papīra (vai līdzīga materiāla) tankus Vecrīgā un... kā nošaujas viens Latvijas armijnieks, ā vēl atceros degošas spāres (Nr.1, nevis Nr.2)
Nr.1
Nr.2
Vēl es no abām šīm filmām atceros to, ka biju vīlies pēc to noskatīšanās. Ar "Rīgas sargiem" bija citādi. Noturēja manu interesi visu filmu. Un arī pēcsajūta bija laba. Varbūt, tā nebija labākā filma, ko esmu savā dzīvē redzējis (nu nebija gan), varbūt otrreiz es šo filmu tik drīz neskatītos (laikam jau ne). Bet tā noteikti bija viena no labākajām latviešu filmām pēdējās desmitgades laikā. Vienīgais, par ko es varētu piekasīties bija cīņas aina baznīcas tornī. Ilga, nedabiska, patizla, pēc kaut kādiem mistiskiem holivudas standartiem pakaļtaisīta. Pārējais - es nezinu, ko lai sliktu pasaka. Tikai labu.
Viena no lielākajām filmas vērtībām ir humors. Forši humorīgs bija Bermonta tēls, vēl citi labi joki un jociņi.
Vēl man ļoti patika pretstati - čīkstētāji pret darītājiem. Gan Ulmaņa tēls pret viņa čīkstošo un pretvalstisko padomnieku un citiem valstsvīriem, gan galvenais varonis Mārtiņš pret citiem neticīgajiem.
Pietrūkst mums šādu filmu, kur mēs jūtam līdzi saviem cilvēkiem, savai valstij. Gana jau ir atskatīti "varonīgie" amerikāņi vai citi "pārcilvēki". Jauki ir tas, ka filma nav taisīta pēc sliktākajām holivudas tradīcijām, bet ir iets savs ceļš Latvijas kino stilā. Man patika.
Palasīju arī cilvēku atsauksmes internetā par filmu. Ir protams tādi, kam nepatika, bet nu vienmēr jau kādam nepatiks. Tiek pārmests piemēram, vēsturiskās neprecizitātes, pārējie vienkārši pieksās sīkumiem vai ķengājas. Bet, par vēsturi un filmām runājot - šī nav vēsturiska filma, bet ja man šobrīd būtu jāatceras, kāda filma, kas būtu vēsturiski precīza un pie tam ar holivudisku vērienu (pie kā laikam jau daudzi ir tā pieraduši, ka citu neko pretī neņem), tad es nevaru atcerēties nevienu. Gladiators? Perlharbora? Diezin, ka vai... .
Nu, ko - iesaku filmu skatīties kinoteātrī un ņemt līdzi bērnus, draugus, radus uc. Jātbalsta šāds kino, lai šādu filmu būtu vairāk.
 |
|
|