|
30. Sep 2010|11:37 |
Vakar bija Miķeļdiena. Pa radio stāstīja par tautas ticējumiem - kokos esot lapas un vējš pūšot no Ziemeļiem, tātad būšot auksta un ilga ziema. Pirms tam poļu meteorologi prognozēja, ka šī ziema būšot ļoti auksta, aukstākā 1000 gados vai kas tamlīdzīgs. Latvijas meteorologi, savukārt, stāsta, ka neesot pazīmju, kas liecinātu par aukstu ziemu. Vells viņu zina. Vai tiešām ir tik ļoti sarežģīti pateikt, vai ziemā būs mēnesi no vietas ap divdesmit-trīsdesmit grādiem mīnusā un kaudze sniega vai tomēr mūs sagaida kārtējā ziema, kurā pastāvīga sniega kārta ir liels retums?
Vēl man patika, ka vasaras vidū "laika zīmju vērotāji" prognozēja, ka būšot ilga vasara un silts rudens. Nē, nu nav jau jābūt ģēnijam, lai saprastu, ka, ja vasara ir nereāli karsta, tad septembrī nebūs uzreiz auksts kā ar nazi nogriezts. Par ziemu gan kaut kā prognozes nedzird. Vēl man patīk, ka vasarā tiek prognozēts, kāda būs raža. Arī, principā, ģēnijam nav jābūt, lai pateiktu, ka, ja ziedu ir maz, tad augļu arī nebūs daudz. Bet pasakiet taču, kāda būs ziema! Vienīgais, ko es varu paredzēt, ka pēc pāris mēnešiem varēsim dzirdēt kārtējās prognozes par to, kāda būs ziema. Tad, kad ziema būs jau iestājusies.
Man vienkārši dīzelis, interesē, kam jāgatavojas. |
|