|
1. Sep 2010|19:43 |
Jau ļoti sen esmu pamanījis, ka ir zināma cilvēku kategorija, kas apvainojas, ja es tiem uzdodu jautājumu "kāpēc?". Cilvēks to uztver kā apvainojumu vai autoritātes apstrīdējumu. Autoritātes es arī mēdzu apstrīdēt, bet lielākoties es esmu ļoti zinātkārs. Mani tiešām interesē atbilde uz jautājumu "kāpēc?". Zināma cilvēku daļa nesaprot, kā cilvēks tā var gribēt vis kaut ko zināt, sevišķi TĀDĀ situācijā, tāpēc uztver jautājumu kā uzbraucienu. Skumji-dumji.
Ilustratīvs piemērs:
- šeit ir vajadzīgs direktora paraksts
- kāpēc?
- #@$%$!
- kāpēc te ir vajadzīgs direktora paraksts?
- @#%$^^#$&#%&!!!!
Pareizā atbilde:
- direktora paraksts ir vajadzīgs tāpēc, ka to nosaka uzņēmuma iekšējie kārtības noteikumi :)
- :)
Piemērus var piemeklēt daudz. Vispār uzdodot jautājumu "kāpēc?" var ātri atsijāt stulbeņus un visādus nervukamolus no pārējiem. Ja man kāds pajautā "kāpēc?", es parasti atbildu pēc būtības un garos, paplašinātos teikumos. Tas ir forši. Ja vien jautājums ir vismaz kaut kādā kontekstā. |
|