|
21. Jul 2010|20:14 |
10,2km bez laika un pulsa kontroles. Ārā +27 grādi. Nāves smaka. Bet likās, ka būs grūtāk. Vakara saule tomēr nekarsē tik ļoti kā pa dienas vidu.
Pelde pēc skrējiena pat atvēsināja. Kā par brīnumu.
Un vēl viena diena manā dzīvē nav nodzīvota velti.
Bija te vienam mūslaiku rakstniekam grāmata aptuveni par to, ko cilvēks domā skriešanas laikā. Es pat laikam zinu, kuram rakstniekam. Bet nav svarīgi. Es domāju, ka katrs cilvēks, kas regulāri skrien garākus gabalus, varētu uzrakstīt šāda veida grāmatu. |
|