|
1. Jun 2010|19:19 |
Šodien 8,2km 47 minūtēs, vidējais pulss - 156. Testēju pulsometru. Skrienot ar pulsometra jostu ap krūtīm jutos kā gaļas rulete, iespīlēta tajos striķīšos. Pulsometrs pīkst ik pa laikam, lai gan viņam to neviens nav lūdzis darīt.
Tā īsti nezinu tagad, ko darīt ar iegūtajiem cipariem. Laikam jau man būtu jāskrien lēnāk un lielākus attālumus, bet to es zinu arī tāpat bez pulsometra. Vēl turpināšu testēt šo aparātu un savu pulsu, varbūt nāks kādas atklāsmes. Pagaidām gan tas man šķiet tikai spēļmantiņa, kas, tāpat kā visādi pleijeri, audio treneri, kas maigā sievietes balsī dod tev komandas vai citas elektroniskas ierīces, kas ļauj tev sīki un smalki analizēt savu skrējienu, tikai padara nereti vienmuļo treniņprocesu kaut nedaudz interesantāku. Pagaidām šķiet, ka pulsometrs ikdienas skrējējam īpaši nav nepieciešams.
Diez, profesionāli sportisti, visādi tur bumbas vai melnā kaučuka dzenātāji, arī ikdienā izmanto pulsometrus? Ja kāds no viņiem vispār skrien krosiņus. Nevaru iedomāties, piemēram, Latvijas basketbola izlasi skrienam krosiņu. Jeļena Prokopčuka noteikti izmanto, bet cita profila sportisti... neticas kaut kā. |
|