Krustvārdu mīkla

o! man tā vietā bija inčukalns, kas visādā vīzē nemaz tik ļauns nostūris nebija. dzīvojām muižā, špacierējām pa smaržīgu mežu, vērojot, kā kūst sniegs un mežmalās izplaukst vizbuļi. ļaudis bija draudzīgi, turklāt tajā vecumā es pratu kauties labāk par visiem citiem (man ir 2 vecuma ziņā tuvi brāļi) - līdz ar to visas nedraudzīguma izpausmes tika zibenīgi atrisinātas s pomošču loma, zubila i kakoj ta tam maķeri, un sekmes man arī nebūt ne paradoksālā kārtā bija vislabākās r3v līmenis uz vislatvijas fona bija visnotaļ respektējams. dziedāju ansamblī, labā dikcijā deklamēju dzeju un mani uzņēma pionieros kādas tur partizānu egles pazarēs pat ātrāk nekā lielāko daļu manu klasesbiedru, kuri lielākoties bija kādu strēķi vecāki par mani. ļoti smieklīga epizode iznāca tad, kad pēdējo 3.klases mācību ceturksni pavadījis inčukalnā, ierados uz klases liecību pasniegšanas kūkām. par pionieriem bija kļuvusi tikai kāda 1/3 no klases, bet pārējās 2/3 mani aplūkoja kā kādu retu kukaini, tipo come mai!? bet es lepns un sarkankaklautots tur grozījos kā vecs frontinieks rezerves žurku starpā un krāšņi fleitēju, kā mēs ar džekiem naktī izlavījāmies no sanatorijas un gājām uz purvu meklēt II.PK laikos tur iekritušo sarkanarmiešu lidmašīnu. bet pēc tam pie velna alas gaujas krastā kūrām ugunskuru, makšķerējām un peldējāmies