Krustvārdu mīkla

man bija tā pati BA vai AB, par ko domas starplaikos dalījās. tikai uz krimu gan es netiku. man to visu laiku solīja kā kādu paradīzi. stāstīja, cik tur skaisti, kāda tur jūra un kādi kalni. un arī ēst man negribējās vispār nemaz, tikai tas atsaucās manā fiziskajā tēlā - kad mūsu klases pionieru pulciņā pieteicos par taurētāju, kādu nedēļu tā bija centrālā klases anekdote, sak "distrofiķis-astmatiķis-taurētājs, lol". īpaši gaļu, burkānus un sīpolus necietu ne acu galā. un tad vēl līdz 22g.v. vienmēr kabatā nēsāju līdz to līko baloniņu, no kura iesūcu, tiklīdz šķita, ka pagrūtāk elpot. bet tad atmetu gluži kā kādu smēķēšanu. šī ir mana pieredze, kādēļ visumā piekrītu teicienam, ka farmācija ir ienesīgākais no pasaules legālajiem narkobiznesiem.