satura nav
vakar bija reāls pilnmēness.
visi klaigāja kā aptrakuši.
es nekur neatrodu sev vietu.
man visu laiku ir bezspēks un nāk miegs.
man neizdodas apmeklēt nevienu ieskedulētu pasākumu.
rīt paņemu pusi dienas brīvu, lai paairētu valmierā.
neviens nav tas par ko uzdodas.
es esmu bezjēdzīgi un nevajadzīgi romantiska.
vēl es esmu kļuvusi resna nez kāpēc.
neviens mani nemīl[ēs].
šie nožēlojamie teikumi ir viss, uz ko esmu spējīga.
šobrīd.
wēēee wēēee wēeee (c) i.c.
visi klaigāja kā aptrakuši.
es nekur neatrodu sev vietu.
man visu laiku ir bezspēks un nāk miegs.
man neizdodas apmeklēt nevienu ieskedulētu pasākumu.
rīt paņemu pusi dienas brīvu, lai paairētu valmierā.
neviens nav tas par ko uzdodas.
es esmu bezjēdzīgi un nevajadzīgi romantiska.
vēl es esmu kļuvusi resna nez kāpēc.
neviens mani nemīl[ēs].
šie nožēlojamie teikumi ir viss, uz ko esmu spējīga.
šobrīd.
wēēee wēēee wēeee (c) i.c.
baklažānus jau nedēļu nelietoju.
mani reāli satrauca sadaļa par mīlu, tamdēļ, ka tai pat rindā atrodas arī VG un IC (viņa vispār ir šī posta galvenā varone) :)
beigās vienmēr viss ir labi, tikai nedaudz melanholiski un rezignēti skumji. bet man jau pāries. rīt es noteikti atkal varēšu enerģiski pakliegt, ka 'viss ir dirsā' un 'kur ir fucking problēma?'.
bet par to mīlestību pret i.c., v.g, k.?, a.b., a.a., i.l. un citiem - zini, goda vārds - tieši pagājšnakt par to domāju. ka visus viņus kaut kā saprotu un žēloju un mīlu. izņemot (pagaidām) - i.m., tagadējo i.p.
kad pagnedēļ palikām aci pret aci ar arch a.l., pat tas likās esam izprotams un tāds žēlojams in a way. Šodien gan par tām rozetēm kad izlasīju, atkal sadugu nedaudz.
es tikai nevaru beigt to, kas laikam jau sabojā jeb ko, ko es daru - enerģisko agresiju savākt neizdodas. lai arī es parasti nekad ar iepriekšēju nodomu neko ļaunu nevēlos, sanāk vienmēr kā vienmēr: skarbi.
bet tas skarbums - tas nodilst ar gadiem. vai arī pieaug:)