![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Manos darba pienākumos ietilpst regulāra dažādu lietu pasūtīšana konkrēta celtniecības objekta vajadzībām. Pērku es viskautko: dīvānus, ventmašīnas, elektrības rozetes, programmatūru, aizkaru audumus, liftus, pirtis, flīzes, vannas, duškabīnes un nez ko vēl.
Šai sakarā es nespēju vien beigt brīnīties un saspringt par to totālo bezpreģēlu, neieinteresētību un inerci, kādu mēdz izrādīt dažādi Latvijas firmu pārstāvji, būdami kakbi taču ieinteresēti pārdot savas preces un pakalpojumus. Es jau te pirmīt vaidēju par sarežģītajām attiecībām ar igauņu džeku, kas ražo dīvānus, - viņu neviens vēl nav pārspējis. Tiesa, dīvānu man tā arī vēl joprojām nav, jo visi līdzšinējie citu personu centieni pagatavot to, ko man vajag, ir beigušies ar mūsu asarām - dažreiz izmisuma, dažreiz - komiska aizkustinājuma. Taču drīz mans pacietības mērs būs tik pilns, ka es pieklājīgi nespēšu vairs komunicēt ar imbecīlajiem un padumjajiem 'servisu sniedzējiem'. Zemāk divas situācijas tikai no šodienas. Citas dienas iet vēl raibāk.
Nu, piemēram, es mēģinu nopirkt vienu mikroviļņu krāsni (specifisks modelis). Uzrakstu firmas pārstāvim - klau, sūti man rēķinu. Līdz ko mēs to apmaksājam, lūdzu piegādā to tur un tur. Paldies.
Atnāk rēķins. 25. jūlijā. 27. jūlijā tas tiek apmaksāts. Rēķinā rakstīts 'piegādes izdevumi: 0 LVL'. Šodien es zvanu džekam :
- klau, Sandij, kur ir mikrovilnis?
Sandijs man saka - nu, es nezinu. Noliktavā, laikam..
Es: Kā tad tā?
S: nu, es nezināju, kurp to gādāt.
Es: Meilu lasīji? Tur bija rakstīts.
S: O, nē? Patiešām?
Es: jā, patiešām, check.
S: A, jā. Ir! Nu tad mēs vedīsim. Pirmdien. Bet piegāde maksā 10LVL.
Es: Bla, kā tad tā? Rēķinā, kur tu esi atsevišķi izdalījis rēķina rindu 'Piegādes izdevumi', stāv nulle.
S: Jā, tas tāpēc, ka man nebija informācijas, kur jāved.
Es: Bija gan.
S: Ai, es biju atvaļinājumā un aizmirsu. Noformēt visu.
Es: Bāc, kas tagad ar tiem 10 latiem? Es nemaksāšu. Tā nebija runāts.
S: Nu tad mēs nevedīsim.
Es: Bla, saki adresi, es pati aizbraukšu pakaļ.
S: Nē, mēs nevaram. Mēs tikai paši.
Es: Figu. Skaiti naudu atpakaļ.
S: Nē. eesss... nū.... tie taču tikai 10 lati!
Es: Euroshops ved par 3LVL.
S: Ai nu labi! Pirmdien atvedīsim. Bet šitā ir pēdējā reize, kad mēs ar jums ielaižamies!
Es: ?? Eto kak? Atteiksies man pārdot 55 krāsnis janvārī? Da tu padomā kas tas par apjomu.
S: Jā jā. Labi, čau.
Man vajag aizkaru auduma padrēbi, žargōnā sauktu par blackoutu (tāds, kas samazina vai iznīdē caurspīdības efektu virsaizkaram). Tipa, pēc tam, kad es virsaudumu, dabīgo zīdu, esmu nopirkusi par 13.75 USD no Indijas, man kaut kā ņe aļo liekas maksāt par blackoutu 15 LVL metrā. Odere taču, ibio.
Pēc sīva cīniņa (daži piedāvāja pa 19), atrodu vienus, kuriem konsultanti ir teikuši(!!), ka mums vajag pārdot pa 10.80LVL. Nu ok. Aizkāpju uz salonu salīdzināt krāsu toņus, pie viena aprunāties ar A. par šūšanas pakalpojumu izcenojumiem.
Es: Klau, atnāc apskaties kā sašūti aizkari parauglogam, un tad možka pasaki, pa cik naudiņām jūs to varētu paveikt.
A: Eee.. nuu... es nezinu. Kur tas ir?
Es: Vecrīgā.
A: Nūu, kādā summā man jāieliekas?
Es: Nekādā. Tev jāpasaka, par cik naudiņām tu uzņemies atkārtot šo darbu un pēc tam pavairot 250 eksemplāros.
A: Ai nu tie konkursi. Es nezinu, mums jau it kā..
Es: Jā, nu es protams negarantēju, ka līdzko jūs man notaksēsiet vienu logu, es nekavējoši piekritīšu.
A: Eee.. nu, es padomāšu. Varbūt atzvanīšu. Kad vajag gatavu?
Es: Ko? Visu apjomu sašūtu vai cenas piedāvājumu šim vienam logam?
A: Cenas.
Es: Nu, kā kad. Kad jūs varat? Nākamnedēļ uz beigām būs ok?
A: Oi, tik ātri ne. Mums tur.. nu, es pirmdien piezvanīšu.
Es: Nezinu. Labi. Varbūt galu galā mēs ar [kolēģi] pašas sašūsim. Izmisums jau.
A: Nu ko jūs tā. Neviens negrib konkursos piedalīties. Nav jau zināms, vai ir jēga, vai tas pasūtījums būs.
Es sēri noelšoties izgāju.
Žēl, ka es īsti nevaru stāstīt par arhitektiem un interjēra (speciāli ar 'ē') speciālistiem. Vopše skazka.
Šai sakarā es nespēju vien beigt brīnīties un saspringt par to totālo bezpreģēlu, neieinteresētību un inerci, kādu mēdz izrādīt dažādi Latvijas firmu pārstāvji, būdami kakbi taču ieinteresēti pārdot savas preces un pakalpojumus. Es jau te pirmīt vaidēju par sarežģītajām attiecībām ar igauņu džeku, kas ražo dīvānus, - viņu neviens vēl nav pārspējis. Tiesa, dīvānu man tā arī vēl joprojām nav, jo visi līdzšinējie citu personu centieni pagatavot to, ko man vajag, ir beigušies ar mūsu asarām - dažreiz izmisuma, dažreiz - komiska aizkustinājuma. Taču drīz mans pacietības mērs būs tik pilns, ka es pieklājīgi nespēšu vairs komunicēt ar imbecīlajiem un padumjajiem 'servisu sniedzējiem'. Zemāk divas situācijas tikai no šodienas. Citas dienas iet vēl raibāk.
Nu, piemēram, es mēģinu nopirkt vienu mikroviļņu krāsni (specifisks modelis). Uzrakstu firmas pārstāvim - klau, sūti man rēķinu. Līdz ko mēs to apmaksājam, lūdzu piegādā to tur un tur. Paldies.
Atnāk rēķins. 25. jūlijā. 27. jūlijā tas tiek apmaksāts. Rēķinā rakstīts 'piegādes izdevumi: 0 LVL'. Šodien es zvanu džekam :
- klau, Sandij, kur ir mikrovilnis?
Sandijs man saka - nu, es nezinu. Noliktavā, laikam..
Es: Kā tad tā?
S: nu, es nezināju, kurp to gādāt.
Es: Meilu lasīji? Tur bija rakstīts.
S: O, nē? Patiešām?
Es: jā, patiešām, check.
S: A, jā. Ir! Nu tad mēs vedīsim. Pirmdien. Bet piegāde maksā 10LVL.
Es: Bla, kā tad tā? Rēķinā, kur tu esi atsevišķi izdalījis rēķina rindu 'Piegādes izdevumi', stāv nulle.
S: Jā, tas tāpēc, ka man nebija informācijas, kur jāved.
Es: Bija gan.
S: Ai, es biju atvaļinājumā un aizmirsu. Noformēt visu.
Es: Bāc, kas tagad ar tiem 10 latiem? Es nemaksāšu. Tā nebija runāts.
S: Nu tad mēs nevedīsim.
Es: Bla, saki adresi, es pati aizbraukšu pakaļ.
S: Nē, mēs nevaram. Mēs tikai paši.
Es: Figu. Skaiti naudu atpakaļ.
S: Nē. eesss... nū.... tie taču tikai 10 lati!
Es: Euroshops ved par 3LVL.
S: Ai nu labi! Pirmdien atvedīsim. Bet šitā ir pēdējā reize, kad mēs ar jums ielaižamies!
Es: ?? Eto kak? Atteiksies man pārdot 55 krāsnis janvārī? Da tu padomā kas tas par apjomu.
S: Jā jā. Labi, čau.
Man vajag aizkaru auduma padrēbi, žargōnā sauktu par blackoutu (tāds, kas samazina vai iznīdē caurspīdības efektu virsaizkaram). Tipa, pēc tam, kad es virsaudumu, dabīgo zīdu, esmu nopirkusi par 13.75 USD no Indijas, man kaut kā ņe aļo liekas maksāt par blackoutu 15 LVL metrā. Odere taču, ibio.
Pēc sīva cīniņa (daži piedāvāja pa 19), atrodu vienus, kuriem konsultanti ir teikuši(!!), ka mums vajag pārdot pa 10.80LVL. Nu ok. Aizkāpju uz salonu salīdzināt krāsu toņus, pie viena aprunāties ar A. par šūšanas pakalpojumu izcenojumiem.
Es: Klau, atnāc apskaties kā sašūti aizkari parauglogam, un tad možka pasaki, pa cik naudiņām jūs to varētu paveikt.
A: Eee.. nuu... es nezinu. Kur tas ir?
Es: Vecrīgā.
A: Nūu, kādā summā man jāieliekas?
Es: Nekādā. Tev jāpasaka, par cik naudiņām tu uzņemies atkārtot šo darbu un pēc tam pavairot 250 eksemplāros.
A: Ai nu tie konkursi. Es nezinu, mums jau it kā..
Es: Jā, nu es protams negarantēju, ka līdzko jūs man notaksēsiet vienu logu, es nekavējoši piekritīšu.
A: Eee.. nu, es padomāšu. Varbūt atzvanīšu. Kad vajag gatavu?
Es: Ko? Visu apjomu sašūtu vai cenas piedāvājumu šim vienam logam?
A: Cenas.
Es: Nu, kā kad. Kad jūs varat? Nākamnedēļ uz beigām būs ok?
A: Oi, tik ātri ne. Mums tur.. nu, es pirmdien piezvanīšu.
Es: Nezinu. Labi. Varbūt galu galā mēs ar [kolēģi] pašas sašūsim. Izmisums jau.
A: Nu ko jūs tā. Neviens negrib konkursos piedalīties. Nav jau zināms, vai ir jēga, vai tas pasūtījums būs.
Es sēri noelšoties izgāju.
Žēl, ka es īsti nevaru stāstīt par arhitektiem un interjēra (speciāli ar 'ē') speciālistiem. Vopše skazka.