![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Mani mulsina tas, cik daudz es visu ko nesaprotu lately. I vsjo djivno mnje, i ljubo.
Nu piemēram. Manā pusdienkrogā nupat pie blakus galdiņa sēdošas meitenes (kundzes?) skaļi runā. Sākumā es drusku sarāvos, tad ieklausījos. Saturs tāds, ko, godīgi - es būtu varējusi tādā pat intonācijā un izjūtā arī teikt no sevis, nu šobrīd. Tas ir, nebūtu jau varējusi fiziski izteikt skaļi, bet nu spēju identificēties ar stāstītājas problēmām. Tonalitātē tomēr ieskanējās tāda nots, kas galīgi nepatīkamu to visu pārvērta, tā stāstītājas attieksme pret situāciju pavisam nelāgā gaismā nostājas.
Bet, kad nu es to esmu dzirdējusi no malas un saprotu kā tieši tas izklausās pateikts skaļi, man patiešām paliek kauns. Ka es vispār kaut kādās tādās kategorijās domāju. Ka es vispār esmu kaut kādā sakarā ar šādu situāciju. Cik visi gali nesaliekas kopā un cik es - svārstīga.
Nu piemēram. Manā pusdienkrogā nupat pie blakus galdiņa sēdošas meitenes (kundzes?) skaļi runā. Sākumā es drusku sarāvos, tad ieklausījos. Saturs tāds, ko, godīgi - es būtu varējusi tādā pat intonācijā un izjūtā arī teikt no sevis, nu šobrīd. Tas ir, nebūtu jau varējusi fiziski izteikt skaļi, bet nu spēju identificēties ar stāstītājas problēmām. Tonalitātē tomēr ieskanējās tāda nots, kas galīgi nepatīkamu to visu pārvērta, tā stāstītājas attieksme pret situāciju pavisam nelāgā gaismā nostājas.
Bet, kad nu es to esmu dzirdējusi no malas un saprotu kā tieši tas izklausās pateikts skaļi, man patiešām paliek kauns. Ka es vispār kaut kādās tādās kategorijās domāju. Ka es vispār esmu kaut kādā sakarā ar šādu situāciju. Cik visi gali nesaliekas kopā un cik es - svārstīga.