Dievs man dibenu nepārinstalēja. Nācās vien pašai attīstīt iekšējo anestēzijas sajūtu, kas parādījās trešajā rītā. Ceru, ka tā nav nekroze :) Šobrīd man ir akmeņos sagājušas ciskas un drusku sagurums.
Otrās dienas gaitā no riteņa es pašas spēkiem nost netiku - nobremzēju un tad laikabiedri mani nostiepa nost. Mans necilais veikums: kopā 4*45km vairāk vai mazāk kā izrādās dabā pēc uzmērīšanas. Vispār velosipedēšana ir disciplīna, kas man padodas visvājāk (ja nerēķinam tās, ar ko es principā nenodarbojos). Toties pasākuma audzinošā jēga bija tāda, ka uzzināju, ka 180km ir doable arī pie šāda setupa - kad lielāko tiesu laika jāēd zeme (i.e. cīņas ar iekšējiem dēmoniem) un jālej no acīm ārā sviedri. Ceru, ka līdz nākamajam gadam aizmirsīsies :)
Tā sala (Sāmsala, viņa arī Saaremaa) ir diezgan forša! Kadiķaina un jūras un akmeņu bagāta. Cilvēki arī - kā jau laukos - ļoti sirsnīgi, it īpaši jau tas vīrs Orrisārē, kas samenedžēja astoņos vakarā, ka atslēdz saimniecības preču bodi un no sētas puses pa kautkādām tur nieka 49EEK (ap 2LVL) pārdod riepu (kopā tika saplēstas 2 kameras un 1 riepa). Vispār viņi tādi laipni un sirsnīgi: pa ceļam uz Mustjalu kāds vīrs man sniedza mežrozes uz ceļa, kā kad gaidījis būtu riteņojošu pūli. Ar nolūku izlaidīšu vietējo iedzīvotāju valodu zināšanas aspektus. Vienīgi nu: uguns šašliku krāsniņā dega auksta un pirtī sala kājas. Tā kaut kā uz igaunību gribas šito norakstīt.
Pārējo jau ir uzrakstījis![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
simamura. Latviskā priekā konstatēju, ka no izlādes punkta Rīgā man līdz mājām ir mazdaži km, kamēr citiem nāksies mīties savus 18km (kas nozīmē, ka vēl ceļā).
Un jā, šampanietis izlīdzina visu. Kā parasti.
Otrās dienas gaitā no riteņa es pašas spēkiem nost netiku - nobremzēju un tad laikabiedri mani nostiepa nost. Mans necilais veikums: kopā 4*45km vairāk vai mazāk kā izrādās dabā pēc uzmērīšanas. Vispār velosipedēšana ir disciplīna, kas man padodas visvājāk (ja nerēķinam tās, ar ko es principā nenodarbojos). Toties pasākuma audzinošā jēga bija tāda, ka uzzināju, ka 180km ir doable arī pie šāda setupa - kad lielāko tiesu laika jāēd zeme (i.e. cīņas ar iekšējiem dēmoniem) un jālej no acīm ārā sviedri. Ceru, ka līdz nākamajam gadam aizmirsīsies :)
Tā sala (Sāmsala, viņa arī Saaremaa) ir diezgan forša! Kadiķaina un jūras un akmeņu bagāta. Cilvēki arī - kā jau laukos - ļoti sirsnīgi, it īpaši jau tas vīrs Orrisārē, kas samenedžēja astoņos vakarā, ka atslēdz saimniecības preču bodi un no sētas puses pa kautkādām tur nieka 49EEK (ap 2LVL) pārdod riepu (kopā tika saplēstas 2 kameras un 1 riepa). Vispār viņi tādi laipni un sirsnīgi: pa ceļam uz Mustjalu kāds vīrs man sniedza mežrozes uz ceļa, kā kad gaidījis būtu riteņojošu pūli. Ar nolūku izlaidīšu vietējo iedzīvotāju valodu zināšanas aspektus. Vienīgi nu: uguns šašliku krāsniņā dega auksta un pirtī sala kājas. Tā kaut kā uz igaunību gribas šito norakstīt.
Pārējo jau ir uzrakstījis
simamura. Latviskā priekā konstatēju, ka no izlādes punkta Rīgā man līdz mājām ir mazdaži km, kamēr citiem nāksies mīties savus 18km (kas nozīmē, ka vēl ceļā). Un jā, šampanietis izlīdzina visu. Kā parasti.