![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Kad es pagriezos uz aizliegto zemi, jau rietēja saule. Sarkana mala vīdēja pāri visai izgāztuvei un saldi smaržoja visi tie atkritumi, kas pussabrukšanas periodā mētajās visās ceļmalēs.
Labi gan, ka stikla fļagā elles dzira žvangājas pašā apakšā, tādējādi izslēdzot iespēju vadīt nakti drebinoties uz flīzēm.
Alkaini es tvēros pie korķīša un izkratīju pēdējās paliekas rīklē, lai gan zināju - tas kabinets, kurā pārsien žirafei knābi un pūcei snuķi - tas jau slēgts, sen sen sen. Ceļmalā kāds bija uzslējis zīmi 'Saliena - the town in creation'; jā jā, to pašu, kuru es vienmēr apceru kā tādu, ceļmalā apturējušu savu elles mašīnu, lai uzpūstu ar nitreni klāt piebildi 'ghost'. town in creation.
Lana R. Castle, kur tu esi? Kad mani tevi visvairāk vajag? Koa? Kādi velni tevi nēsā pa teksasas stulbajiem, apvārtītajiem rančiem, kad man svarīgi jautājumi tev ceļami galdā? Man šodien atnes uz paplātes garneles, ko man, dies, bij darīt, a? Vaikstīšanās jau ne vienmēr palīdz.
Vispār man šķiet, ka vārds 'ironija' ir kautkādā tādā netveramā saistībā ar 'iron'. Tikai tādā ironiskā veidā kaut kādā. Jo izrādās, ka tās fļagas tomēr ir divas. Dažādas tādas, bet es visas matērijas māku savilkt vienā, jo fāzes arī ir divas, nemaz nerunājot par tām elektrībām, ko es nesaprotu nekad, tās trīsfāzu man nepadevās arī tad, skolotāja Brūne prasmīgi ironizēja (atkal jau) par tiem elektrotehniskajiem spēkiem, kas mani sēdina vienā solā ar tomu sliedi. Kādi bļaģ 380 volti, jūsu 120 grādu leņķos ta?
Jūs esat redzējuši filmu 'The Usual Suspects'? Kaut kādā mērā, var sacīt, ka šī senīlā lente visu paskaidro. It īpaši dārgs man ir moments par 'Kobayashi' krūzi. Like this:
Kobayashi: Mr. Redfoot knew nothing. Mr. Soze rarely works with the same people for very long, and they never know who they're working for. One cannot be betrayed if one has no people.
Fenster: So why are you telling us?
Kobayashi: Because you have stolen from Mr.Soze, Mr Fenster. That you did not know you stole from him is the only reason you are still alive, but he feels you owe him. You will repay your debt.
Hockney: All right, Fuck the Debt - And Fuck You! How do we know you work for Soze?
Kobayashi: I don't think that is relevant, Mr Hockney.
Labi gan, ka stikla fļagā elles dzira žvangājas pašā apakšā, tādējādi izslēdzot iespēju vadīt nakti drebinoties uz flīzēm.
Alkaini es tvēros pie korķīša un izkratīju pēdējās paliekas rīklē, lai gan zināju - tas kabinets, kurā pārsien žirafei knābi un pūcei snuķi - tas jau slēgts, sen sen sen. Ceļmalā kāds bija uzslējis zīmi 'Saliena - the town in creation'; jā jā, to pašu, kuru es vienmēr apceru kā tādu, ceļmalā apturējušu savu elles mašīnu, lai uzpūstu ar nitreni klāt piebildi 'ghost'. town in creation.
Lana R. Castle, kur tu esi? Kad mani tevi visvairāk vajag? Koa? Kādi velni tevi nēsā pa teksasas stulbajiem, apvārtītajiem rančiem, kad man svarīgi jautājumi tev ceļami galdā? Man šodien atnes uz paplātes garneles, ko man, dies, bij darīt, a? Vaikstīšanās jau ne vienmēr palīdz.
Vispār man šķiet, ka vārds 'ironija' ir kautkādā tādā netveramā saistībā ar 'iron'. Tikai tādā ironiskā veidā kaut kādā. Jo izrādās, ka tās fļagas tomēr ir divas. Dažādas tādas, bet es visas matērijas māku savilkt vienā, jo fāzes arī ir divas, nemaz nerunājot par tām elektrībām, ko es nesaprotu nekad, tās trīsfāzu man nepadevās arī tad, skolotāja Brūne prasmīgi ironizēja (atkal jau) par tiem elektrotehniskajiem spēkiem, kas mani sēdina vienā solā ar tomu sliedi. Kādi bļaģ 380 volti, jūsu 120 grādu leņķos ta?
Jūs esat redzējuši filmu 'The Usual Suspects'? Kaut kādā mērā, var sacīt, ka šī senīlā lente visu paskaidro. It īpaši dārgs man ir moments par 'Kobayashi' krūzi. Like this:
Kobayashi: Mr. Redfoot knew nothing. Mr. Soze rarely works with the same people for very long, and they never know who they're working for. One cannot be betrayed if one has no people.
Fenster: So why are you telling us?
Kobayashi: Because you have stolen from Mr.Soze, Mr Fenster. That you did not know you stole from him is the only reason you are still alive, but he feels you owe him. You will repay your debt.
Hockney: All right, Fuck the Debt - And Fuck You! How do we know you work for Soze?
Kobayashi: I don't think that is relevant, Mr Hockney.