Krustvārdu mīkla

Vakar tika atklāta sezona. Ņezemnaja krasota!
Domāju, ka man vēl drīkst paust jauniņā, no ielas pievāktā aprentice sajūtas par faktu (ar domu, ka avg weekendam man nav gluži casual 1. martā braukt ar laivu).
Pirmkārt, jāpasakās neoprēna izgudrotājiem. No tiesas brīnumaini un labi.
Otrkārt, šī ir izklaide, kurā nedrīkst nenovērtēt inventāra esamību un kvalitāti. Fakts, ka piektdien nokavēju Campo bodes darbalaika beigas par 20 minūtēm un nenopirku apavus, rezultēja ar startu pasākumā vilnas zeķēs un Ecco tīkliņkedās, kas beigu beigās nozīmēja apmēram 4h tieša un nepastarpināta kāju kontakta ar aptuveni +4 grādus siltu ūdeni. Visu pārējo biju pielasījusi un attiecīgi apsiltinājusi normas robežās.
Treškārt, upe mutuļoja no cilvēku skaita. Izrādās, tādu, kas piemīlē Amatu februāros un martos, ir daudz.

Tātad, Melturi->Līgatnes tilts četrās stundās, airējot 5atā 6vietīgu raftu, pa ceļam gan sniga, gan lija. Vakarā bija interesantas sajūtas - pēc 4h no izkāpšanas no upes pamazām atradās kāju pirksti. Jebkura saskarsme ar vēsumu rāva drebuļus atkal. Atnākot mājās un paguļot 1/2h karstā vannā atradās visi citi locekļi. Kaut kā savādi reiba galva. Atradu kreisās rokas delnā cīpslas, par kuru eksistenci agrāk neko nezināju. Parubījos diezgan klasiski.
Šodien it kā nekas nesāp. Ķermeņa temperatūra - 35.7C.
Skaidri gan zināms, ka akurāt aiznākamā, ne nākamā diena ir tā bēdīgā, ja vispār.
Lūk tā. Aprīļa beigās- Čeremoša.