inokentijs mārpls (augusts 19920) Māt es gribu būt nevainīgs.
Vai tiešām neredzi, ka esmu nevainīgs
Kad nācu šajā pasaulē, es nezināju to
Kas mani šeit sagaida un ko no manis grib
Es nezināju kārtību, es nezināju likumus
Man nebij robežas, es biju brīvs
Bet tagad esmu ieslodzīts normās, likumos un rūpēs
Vēders jāpiepilda, dibens jānoslauka
Dzimtene ir jāaizstāv
Par katru nodzīvoto dienu jānomaksā rēķins
Par kādiem senču grēkiem tas jādara ir man
Māt, es esmu nevainīgs
Pasaule, ko sauc par civilizētu, spiež pie zemes mani
Ar savām mašīnām, akmeņiem un gāzēm
Lidmašīnām, telefoniem, televizoriem un naudām
Es gribu palīdzēt, es gribu, lai man palīdz
Es gribu, lai mēs zinātu, kas jādara mums šeit
māt, es esmu nevainīgs
Vai tiešām neredzi, ka esmu nevainīgs
Kad nācu šajā pasaulē, es nezināju to
Kas mani šeit sagaida un ko no manis grib
Es nezināju kārtību, es nezināju likumus
Man nebij robežas, es biju brīvs
Bet tagad esmu ieslodzīts normās, likumos un rūpēs
Vēders jāpiepilda, dibens jānoslauka
Dzimtene ir jāaizstāv
Par katru nodzīvoto dienu jānomaksā rēķins
Par kādiem senču grēkiem tas jādara ir man
Māt, es esmu nevainīgs
Pasaule, ko sauc par civilizētu, spiež pie zemes mani
Ar savām mašīnām, akmeņiem un gāzēm
Lidmašīnām, telefoniem, televizoriem un naudām
Es gribu palīdzēt, es gribu, lai man palīdz
Es gribu, lai mēs zinātu, kas jādara mums šeit
māt, es esmu nevainīgs